“Eksāmeni ir grūtības, jo tie pārbauda jebkura cilvēka zināšanas un prasmes un attieksmes,” par sajūtām, ar ko jāsaskaras skolēniem pirms eksāmeniem, runā PuMPuRS vecākā eksperte Dace Medne. Šajā laikā bērni izjūt trauksmi un, ja ar šo trauksmi nestrādā, tad rezultātā tas apvienojas un uzkrājas kā augsts stresa līmenis.

Scenāriji, kas īstenojas augsta stresa rezultātā ir saistīti ar izvairīšanos. Viena no reakcijām – skolēns bēg. Neaiziet uz eksāmenu, cīnās pretī, strīdas un raisa nevajadzīgas diskusijas. Skolēns var neaiziet vienu reizi, otru reizi, rezultātā – nespēja tikt galā ar savām stresa izraisītajām emocijām, var novest pie mācību pamešanas.

Jāsaprot, ka šādas sajūtas piedzīvo ne tikai bērni. Spēju regulēt savas emocijas, bērni mācās no pieaugušajiem.

“Ļoti bieži trauksme uz sarežģītām situācijām ir iemācīta reakcija, ko bērni iegūst, piedzīvojot pārāk lielās gaidas no vecākiem”, skaidro eksperte.

Lai gan šobrīd, kad eksāmenu laiks ir sācies, regulāra mācīšanās vairs nepalīdzēs, jo iegūtās zināšanas ir jāliek lietā sēžoties pie pārbaudes lapām vai stājoties komisijas priekšā, tomēr – zināšanu iegūšana visa mācību gada laikā ir efektīvākais veids, lai mazinātu stresu mācību gada noslēgumā.

Ja saprotam, ka mācību gada laikā neesam bijuši aktīvākie mājasdarbu pildītāji un mācību vielas apgūšana atstāta uz pēdējo brīdi, tad, ticamākais, ka tas, ko šobrīd varam darīt – būt atbalstoši.

“Šajā situācijā, kad bērni jau ir uztraukušies, nu, tad viņus varam atbalstīt, sakot: “Es ticu, tev izdosies” – un arī tad, ja nav izdevies tā kā jūs vai bērni ir vēlējušies, tad pārmest viņiem, ka viņi ir izdarījuši slikti, ir lieki. To viņi saprot arī paši” pēdējā brīža iespējas atbalstot bērnus, apraksta eksperte.

“Faktiski, pirms eksāmena neiedrošinot un neatbalstot bērnus, mēs viņam apgriežam spārnus. Pēc tam mēs vēlamies, lai mūsu bērni lidotu”, tieša ir Dace Medne, norādot uz “pigmaleona efektu” psiholoģijā, kurš rodas negatīvas programmēšanas rezultātā. Negatīva programmēšana ieliek nepareizus nākotnes pašprogrammēšanas pamatus.

Eksāmens ir gan zināšanu atspoguļojums, gan prasme tikt galā ar stresu. Ļoti bieži eksāmenu rezultāts ir saistīts arī ar veiksmi. Jautājumu vieglums un uztveramība. Jautājumu saistība ar prioritātēm mūsu zināšanu laukā. Pamatā to var saukt par prasmi tikt galā ar dažādām situācijām. Ja 9. vai 12. klases skolniekam ir augsta pašregulācijas spēja, viņš apsēdīsies uzmanīgi un izlasīs jautājumus. Lēnām un noliekot emocijas otrā plānā.

Jebkurš eksāmens, pārbaudījums ir jāsāk ar uzmanīgu nosacījumu izlasīšanu, jo tā arī ir biežākā problēma, kas rodas pirms eksāmena. Neuzmanība, neiedziļināšanās, kam seko pārdzīvojums un neziņa, šaubas un izmisums. Šīs sajūtas rodas stresa rezultātā.

Kā veiksmīgs atbalsts pirms eksāmeniem, noteikti ir miegs. Lai kā gribētos iepriekšējā vakarā sēdēt pie mācību grāmatām un paspēt apgūt neapgūto, daudz vērtīgākas būs kvalitatīvas miega stundas.

Kā izrādās, ne vienmēr nogulēto stundu skaits būs nozīmīgākais, stāsta eksperte Dace Medne: “Kādreiz tika uzskatīts, ka cilvēkam ir jāguļ astoņas stundas, lai smadzeņu darbība spētu pilnvērtīgi atjaunoties, šobrīd svarīgāk ir, lai mēs ievērotu noteiktu gulēšanas režīmu. Ietu gulēt vienā laikā, mostos vienā laikā, nevis skaitītu cik stundas noguļam.”

Lai gan šobrīd, protams, ne vienas, ne divu dienu laikā gulēšanas ieradumus izmainīt nebūs iespējams, pirms pārbaudes darbiem, nodoties video skatīšanās aktivitātēm vai gulēšanai pie galda ar atvērtām grāmatām, būs lieki. Tāpēc, likt bērnam sēdēt pie teorijām un uzdevumiem dienu pirms eksāmena ar aicinājumu: “Tagad sēdi un mācies, lai eksāmenā neizgāztos” būs absolūti muļķīgi.

Aprakstot skolēnu sajūtas pirms eksāmeniem, eksperte iepazīstina ar pavisam vienkāršu procesu.

Neprasme regulēt savas emocijas, jeb pašregulācija rada trauksmi, tad rodas stress, kas var pāraugt dusmās un agresijā.

Mēs nonākam līdz dusmām, kas mums traucē objektīvi novērtēt situāciju un veiksmīgi nokārtot pārbaudes darbus. Nespējam iepazīties gan ar uzdevuma nosacījumiem, gan savas esošās zināšanas pielietot, lai uzdevumus izpildītu.

Būtiski ir saprast, kas slēpjas zem dusmām, norāda eksperte “Zem šīm dusmām apakšā ir kauns – no manis prasīs, man neizdosies. Tās var būt bailes, ko par mani citi padomās, ja es izdarīšu slikti.”

Šobrīd mēs cilvēkus vērtējam pēc atzīmēm, tāpēc arī rodas bailes ne tikai no eksāmeniem, bet arī no ikdienišķiem pārbaudījumiem, nerunājot pat par lieliem lēmumiem, kas jāpieņem pieaugušo dzīvē.

“Mēs nevaram prasīt no 9. klases skolnieka prasmi regulēt emocijas, ja to nemākam darīt paši”, atklāti arī par pieaugušo nespēju ikdienā tikt galā ar savām emocijām, runā eksperte. ”

Esiet atbalstoši, ja šajā, eksāmenu laikā jūtat, ka bērns ne tā noreaģē uz Jūsu lūgumu sakārtot istabu vai nomazgāt traukus. Bērns šobrīd izdzīvo palielu trauksmi, ar kuru viņam ir jātiek galā, lai pārbaudes darba laikā vai eksāmenā spētu koncentrēties. Parūpējieties, lai viņš ir kārtīgi paēdis un izgulējies. Tas ir ļoti svarīgi.