Latvijā 2019. gada 2. ceturksnī 17,6%* bezdarbnieku bija cilvēki, kuri ieguvuši tikai pamatizglītību vai zemāku izglītību. Priekšlaicīgi mācības pārtraukušie bieži kļūst par mazaizsargāto grupu pārstāvjiem, jo zemo prasmju un zināšanu dēļ nespēj pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Lai risinātu šo problēmu, Latvijā jau trešo gadu tiek īstenots ES fondu projekts “PuMPuRS”^[1], kura ietvaros speciālisti agrīni diagnosticē priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus un īsteno integrējošus pasākumus jauniešu noturēšanai skolas vidē. Šajā rakstā Agnese Zarāne, EPALE Nacionālā atbalsta dienesta eksperte, apraksta projekta “PuMPuRS” aktivitātes, kas palīdz mazaizsargātajām sabiedrības grupām un kalpo par platformu izaugsmei gan iesaistītajiem jauniešiem, gan to pedagogiem un atbalsta personālam.

“PuMPuRS”

Ir dažādi iemesli, kuru dēļ skolēni var priekšlaicīgi pārtraukt mācības: motivācijas trūkums, sarežģījumi ģimenē, mācību un uzvedības traucējumi, veselības problēmas, atkarības, vecāku nepietiekama iesaiste u.c. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem aptuveni 13% no visiem jauniešiem, kas pēc pamatizglītības posma turpina mācības vidējās vispārējās izglītības iestādēs vai profesionālajā izglītībā, mācības nepabeidz.** Eiropas Savienības dati liecina, ka izglītības sistēmā atgriežas ļoti maza daļa šādu cilvēku, kādēļ ir nopietni jādomā par „otrās iespējas” došanu viņiem.***

Projekta “PuMPuRS” (http://www.pumpurs.lv/) speciālistu darba mērķis ir mazināt to bērnu un jauniešu skaitu, kuri pārtrauc mācības, nepabeidzot skolu. Projektā tiek iesaistīti izglītojamie vispārējās izglītības iestādēs (no 5. līdz 12. klasei) un iestādēs, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas (no 1. līdz 4. kursam).

Lai laikus identificētu bērnus, kas varētu priekšlaicīgi pārtraukt mācības, un sniegtu tiem nepieciešamo atbalstu, projektā īsteno sadarbību ar pašvaldībām, skolām, pedagogiem un skolēnu vecākiem. Katram projektā iesaistītajam skolēnam semestra sākumā tiek izveidots individuālā atbalsta plāns, kurā izvērtē mācību pārtraukšanas riskus un paredz nepieciešamās darbības šo risku mazināšanai.

Izglītojamie var saņemt dažādu speciālistu konsultācijas (pedagogs, psihologs, sociālais pedagogs, surdotulks, ergoterapeits u.c.), kompensāciju par sabiedriskā transporta biļetēm, naktsmītnēm, ēdināšanu, individuālajiem mācību līdzekļiem, savukārt pedagogi gūst iespēju un resursus individuālam darbam ar skolēniem. Skolotājiem tā ir iespēja profesionāli pilnveidoties un stiprināt prasmes darbam ar jauniešiem. Tiek īstenoti arī citi pasākumi, tai skaitā veicināta izglītojamo iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos. Projektā var iesaistīties gan pilsētu un novadu pašvaldības, gan valsts profesionālās izglītības iestādes.

Speciālisti cer, ka tādējādi skolās tiks izstrādāts ilgtspējīgs un visaptverošs mehānisms, veidojot atbalstošu un iekļaujošu skolas vidi ikvienam skolēnam ne tikai projekta laikā, bet arī vēlāk. Lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, tiek izstrādātas vadlīnijas un ieteikumi, kā arī pasākumu plāni risku mazināšanai individuālā, skolu un pašvaldību līmenī.

Pilnveides iespējas un aktivitātes

Projekts piedāvā daudzveidīgas aktivitātes skolotāju profesionālai pilnveidei darbā ar problemātiskiem skolēniem un audzēkņiem. Uzsākot projektu jaunā skolā, tiek rīkots informatīvais seminārs par projekta virzieniem un iespējām, tāpat skolotājiem tiek piedāvātas supervīzijas. Izglītības iestādēs notiek arī darbnīcas, lai veicinātu pedagogu izpratni par diferencētu, individualizētu un personalizētu pieeju izglītībā, bet šajā septembrī tiek uzsāktas arī trīs profesionālās kompetences pilnveides programmas.

Projekta mājaslapā (http://www.pumpurs.lv/lv/informativie-materiali) pedagogiem ir pieejami metodiskie materiāli sadarbības veicināšanai ar vecākiem, rekomendācijas uzvedībai un sadarbībai klasē, konsultāciju sniegšanai, konfliktu risināšanai un komunikācijas stiprināšanai.

Viena no galvenajām prasmēm, kam ir jāpiemīt speciālistam, ir spējai veidot uzticības pilnas attiecības ar bērnu. “Tā ir viena no kliedzošākajām vajadzībām. Bieži vien saruna un uzticības pilnas attiecības ir noteicošais, lai bērns pieņemtu lēmumu turpināt mācības,” skaidro projekta vecākā eksperte Kristīne Jozauska. Visas konsultācijas ar bērniem notiek individuāli un pēc viņa vajadzību izvērtēšanas. Sarunas un uzticības pilnu attiecību veidošana būtu labi instrumenti arī darbā ar pieaugušajiem, kas ir apmaldījušies savā dzīves ceļā.

Šobrīd ir sagatavotas arī pašvaldību darbnīcas, kas plānotas kā alternatīva apmācības sistēma un profesionālās kompetences attīstības bāze pašvaldību komandām par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas pasākumu īstenošanu pašvaldībās.  Sadarbībā ar nodibinājumu “Baltijas Reģionālais fonds” jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes darbiniekiem tiek izstrādāta profesionālās kompetences pilnveides programma “Darbs jaunatnes jomā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešiem”.

Kristīne Jozauska ir novērojusi, ka pašvaldības un profesionālās izglītības iestādes saskata savu jauniešu problēmas un labprāt iesaistās projekta aktivitātēs. Projekta sadarbības partneri atzīst, ka individuālā pieeja ir bērniem ļoti palīdzoša. “Daudzās skolās pirmo reizi pēc ilgiem laikiem bērniem nav vasaras darbi, jo atbalsts tiek regulāri nodrošināts visa mācību gada laikā – bērns ir varējis nokārtot visas saistības mācību semestra ietvaros”. Skolēnam, kurš nākotnē būs ieguvis vismaz vidējo izglītību, pieaugušā vecumā ir lielākas iespējas atrast vietu darba tirgū un turpināt mācības.

Kopējais pieejamais finansējums projekta īstenošanai ir 37,5 milj. euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums 31,9 milj. euro un valsts budžeta līdzfinansējums 5,6 milj. euro. Projekts tiks īstenots līdz 2022. gada 31. decembrim. Jācer, ka ieviestie mehānismi bērnu noturēšanai skolās būs tik labi iesakņojušies, ka izglītības iestāžu un pašvaldību darbinieki varēs veiksmīgi strādāt ar bērniem un jauniešiem arī pēc tam, kad Eiropas naudas maciņš šai aktivitātei būs iztukšots.

* Kopējais bezdarbnieku skaits 2019. gada 2. ceturksnī – 61,5 tūkstoši, no kuriem 10,8 tūkstoši – cilvēki ar pamatizglītību vai zemāku izglītību. Dati ņemti no Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes

** Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini, balstoties uz izglītības karjeras struktūru 2016./2017. mācību gadā. EM apskats par mazkvalificētā (pamata un zemāka, kā arī vispārēja vidējā izglītība) darbaspēka situāciju Latvijā, pieejams: https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/dsp/Mazkvalificet... (https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/dsp/Mazkvalificetais%20darbaspeks%20Latvija%202019.pdf)

*** Skaitļi un fakti: augstskolu beidzēji darbu atrod ātrāk. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/skaitli-un-fakti-augstskolu-be... (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/skaitli-un-fakti-augstskolu-beidzeji-darbu-atrod-atrak.a330916/)

Autors: Agnese Zarāne,
EPALE Nacionālā atbalsta dienesta eksperte

^[1] Izglītības kvalitātes valsts dienests īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai", lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības un nepabeidz skolu