Mūsdienu globalizācijas un modernizācijas nozīmīgākās sekas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir būtiskas izmaiņas riskos, kuriem tiek pakļauti bērni. Ir svarīgi meklēt risinājumus, kā ikviens ar bērnu saskarsmē esošais pieaugušais (gan bērnu vecāki, gan atbalsta personāls skolā) var veicināt un nodrošināt bērna veselīgu attīstību un kādām jāpiemīt prasmēm, zināšanām un attieksmēm, lai ikviens bērns augtu drošā un attīstošā vidē.

Sakārtota, veselīga, bērnam droša un draudzīga izglītības iestādes vide ir ļoti nozīmīgs faktors bērnu veselīgā attīstībā. Pedagoģiskā personāla loma, personīgie resursi un kapacitāte, kā arī vecāku iesaiste un ietekme ikviena bērna pozitīvas skolas pieredzes veidošanā ir ļoti nozīmīga.

No skolas un skolotājiem prasa būt gataviem PMP problēmas novērst. Tomēr pētījumi rāda, ka skolotājiem nav pietiekamu zināšanu PMP problēmu kontekstā, turklāt viņi bieži vien nav pārliecināti par savu atbildību bērnu problēmu risināšanā. Arī bērnu vecāki un aizbildņi ne vienmēr izprot PMP risku iestāšanās varbūtību, nereti noliedz ikdienas notikumu, ģimenes apstākļu ietekmi uz bērna spēju turpināt mācības, lai gan jau vairākkārt, arī projekta ietvaros veiktajā Starpposma pētījumā, secināts, ka dažādu risku iestāšanās vai pastiprināšanās gadījumā bērns tuvākā vai tālākā nākotnē var kļūt par skolēnu, kurš vēlas pārtraukt mācības. Vienīgā iespēja šo risku mazināt, visām pusēm mērķtiecīgi strādājot kopā, apzināties to, ka veiksmīga sadarbība gan dažādu institūciju starpā, gan starp skolu, bērniem un vecākiem, ir kritiski nozīmīga PMP risku mazināšanā. Lai to veiksmīgi īstenotu, jāstiprina gan pedagoģiskā personāla kapacitāte un pašefektivitāte, gan vecāku izpratne par dažādajiem cēloņiem, kas noved skolēnu pie lēmuma, ka mācības ir jāpamet!

Skolotāju pašefektivitātes izjūta ietekmē izvēles, ko viņi izdara. Tāpēc svarīgi saprast, cik efektīvs, kompetents skolotājs jūtas PMP situāciju risināšanā. Skolotāji, kuri ir pārliecināti par savām spējām risināt problēmsituācijas, daudz biežāk izvirza sarežģītus mērķus un iegulda vairāk resursu to sasniegšanā, kā arī piedzīvo mazāk spriedzes procesa laikā, nekā skolotāji, kuri par savām spējām nav tik pārliecināti.

Lai skolotājs justos pārliecināts par savu ieguldījumu un iespējamo pozitīvo problēmas risinājumu, viņam ir jābūt zināšanām par problēmu, tās cēloņiem un efektīviem risināšanas veidiem. Pētījumi pierāda, ka skolotāju izglītošana uzlabo skolotāju pašefektivitātes izjūtu un viņi daudz kompetentāk spēj risināt ar PMP saistītas problēmsituācijas,  ir pārliecināti par savu līdzatbildību, ievērojami retāk piedzīvo izdegšanu.

Jau šobrīd, kopš projekta uzsākšanas 2017. gadā, iezīmējas un arvien biežāk apstiprinās būtiski ieguvumi skolēniem, kuriem tiek identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski. Atbalsta personāls biežāk izprot atbalsta nozīmīgu un savu personīgo resursu pietiekamības ietekmi uz spēju sniegt mērķētu, PMP riskus mazinošu, atbalstu.

Individuālo atbalsta plānu īstenošanas rezultātā:

• Sekmēta skolēnu mācību motivācija, izaugsme mācību sasniegumos.
• Nostiprinās skolēnu patstāvība, saskarsmes prasmes, pašvērtējums.
• Uzlabojas skolēnu sadarbība ar skolotāju.
• Atbalsta personāla sniegto konsultāciju rezultātā samazinās skolēnu psihoemocionālā spriedze.
• Sniegto atbalsta pasākumu kopums samazina uzvedības problēmas.
• Samazinās skolēnu skaits, kuriem ir nepieciešams pagarinātais mācību gads.
• Ēdināšanas un naktsmītņu pakalpojumi uzlabo skolēnu labizjūtu.

Zināšanas jāstiprina, ne tikai skolu personālam un atbalsta komandām, bet arī jāveicina atbalstošu mehānismu veidošana sadarbībai ar vecākiem un aizbildņiem. Ikdienas darbā atbalsta personālam bieži nākas saskarties ar nespēju sniegt jēgpilnu palīdzību skolēnam, jo ir vecāku / aizbildņu grupa, kuri paši nav bijuši motivēti mācīties, nav apmeklējuši skolu, un līdz ar to bērni arī nav īpaši motivēti mācīties, kopumā nenovērtē izglītības vērtību.

Par dažādiem šķēršļiem, kas joprojām būtiski ietekmē pilnvērtīga atbalsta sniegšanas iespējas,  projekta reģionālajās konferencēs runāja pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvji, kuru izglītības iestādēs tiek īstenots projekts, būtiskāko uzsvēra arī eksperti, kuri darbnīcās reģistrētajiem konferences dalībniekiem aktualizēja problēmjautājumus, kas ietekmē atbalsta sniegšanas kvalitāti:

• Joprojām lielāko individuālā konsultatīvā atbalsta daļu veido mācību priekšmeta konsultācijas, kā rezultātā nav iespējas padziļinātāk strādāt ar patiesajiem PMP risku cēloņiem.
• Vislielākais individuālā konsultatīvā atbalsta īpatsvars vērojams mācību priekšmetos, kuros ir noteikti obligātie centralizētie eksāmeni un valsts pārbaudes darbi.
• Skolēns/audzēknis uzsāk darba gaitas.
• Trūkst atbalsta personāla, skolēnam konflikts ar pedagogu, kura mācību priekšmetā nepieciešamas konsultācijas.
• Nepieciešams turpināt atbalstu nākamajos semestros – tiek risināts viens no riskiem (piemēram, mācību priekšmeta konsultācijas, nepieciešams arī emocionālais atbalsts).
• Zema jauniešu motivācija un nepietiekama pašu jauniešu iesaiste PMP risku vadībā.
• Pedagogu noslodze.
• Pedagogu motivācija – nepietiekama motivācija un zināšanas strādāt ar riska bērniem.
• Zema sadarbības efektivitāte starp profesionāļiem un institūcijām, augsta savstarpējā neuzticēšanās sadarbības īstenošanas laikā.

Lai projekta sniegtais atbalsts būtu pēc iespējas mērķētāks, vērsts ne tikai uz ugunsgrēka dzēšanu, bet arī ilgtermiņa ieguvumiem un PMP risku prevenciju, sākoties jaunajam mācību gadam, jāpievērš uzmanība vienkāršiem, bet ārkārtīgi nozīmīgiem faktoriem, kurus reģionālo konferenču laikā identificēja eksperti, klīniskais psihologs Sanita Aišpure un portāla Uzvediba.lv  vadītāja Līga Bērziņa: 

• Svarīgi nodrošināt atbalstu pedagogiem, kuri ikdienā veido vidi klasē:
  • Klases audzinātājs var mazināt konfliktus, novērst pieaugošu ņirgāšanās situāciju attīstību, kas vērsta gan pret skolēniem, gan pedagogiem.
• Prasme risināt situācijas ar vecāku emocionālo neapmierinātību un motivāciju,  kā rezultātā cieš arī skolēni. Attieksme no klasesbiedriem, izmantojot skolēna sociālo stāvokli un ģimenes situāciju kā argumentu izsmiešanai, salīdzināšanai, ir nozīmīgs cēlonis skolēna labizjūtai klases kolektīvā un skolā kopumā.
• Atbalsta personāla pieejamībai ir jābūt nepārtrauktai, jāspēj rast risinājumi arī situācijām ārpus darba laika.
• Svarīga ikmēneša un biežāka  komunikācija ar vecākiem.
• 5 – 1 (pozitīva ziņa mīnuss negatīva ziņa) = solis veiksmīgai sadarbībai. Ir jāmaina ierastā komunikācijas prakse – nevis vienmēr uzsverot izglītojamā trūkumus, bet atzīmējot arī tās situācijas, kad ir sasniegti zināmi pozitīvi rezultāti, kaut ikdienā tie šķiet nebūtiski un pašsaprotami (piemēram, laikā atnācis uz skolu, palīdzējis klasesbiedram, nav reaģējis uz provokācijām, nav iesaistījies konfliktā u.c.).
• Svarīga bērnu līdzdalība/līdzatbildība PMP risku vadībā – svarīgi attīstīt lielāku iniciatīvu un atbildību viņos pašos.