Lai atskatītos uz projektā PuMPuRS paveikto, 21. septembrī no plkst. 10.00 līdz 16.30, Rīgas Latviešu Biedrības nama Lielajā zālē, projekta PuMPuRS komanda, eksperti un sadarbības partneri satiksies projekta noslēguma konferencē: "Vakar.Šodien.Rīt", lai kopīgi dalītos ar projekta īstenošanas laikā sasniegtajiem rezultātiem un atbalstu, iepazīstinātu ar turpmākajiem plāniem skolēnu atbalstam un vēlreiz atgādinātu par būtiskāko, kas nepieciešams, lai mazinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus. 

Ir noslēgusies pieteikšanās klātienes dalībai konferencē un tie interesenti, kuriem nebūs iespējas piedalīties klātienē, konferenci varēs vērot attālinātā formātā tiešraidē (https://www.facebook.com/events/838613471040575/?ref=newsfeed), projekta PuMPuRS Facebook lapā. 

• Konferences 1. daļā, ko būs iespēja vērot arī visiem tiešsaistes skatītājiem, ikvienam būs iespēja uzzināt vairāk par to, cik liela nozīme ir priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskiem izglītības kvalitātes kontekstā, par ko vairāk pastāstīs Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča. 
• Projekta PuMPuRS vadītāja Inese Vilāne iepazīstinās ar projektā paveikto un kopā ar Dynamic University vadītāju un stratēģiskās attīstības konsultanti Līnu Dzeni atklās būtiskākās atziņas un ieguvumus no projekta sākuma 2017. gadā, kad tā īstenošana tika uzsākta izglītības iestādēs, līdz pat projekta noslēgumam, kad pēdējos gados sniegtā atbalsta apmērs bija pieaudzis vairākkārtīgi, kopumā sniedzot atbalstu vismaz 50 000 skolēnu visā Latvijā. 
• Konferences pirmajā daļā runāsim arī par to, kā pozitīvo pieredzi izmantot tālākā darbā ar PMP riska jauniešiem, iesklausīsimies pieredzes stāstā par projekta īstenošanu un tālāko atbalstu jauniešiem, par ko vairāk pastāstīs Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja, projekta PuMPuRS saturiskā koordinatore Anita Pēterkopa. 
• Konferencē būs iespēja uzzināt vairāk par dažādiem aspektiem darbā ar sociālās izstumtības riskam pakļautiem izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, par ko vairāk pastāstīs Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, Baltijas pētniecības projekta vadītāja Latvijā Biruta Sloka. 
• Noslēguma konferencē nedaudz plašāk paskatīsimies arī uz to, kas ir tas, ko mēs ikdienā nepamanām jauniešu dzīvēs, par ko pastāstīs OPEN radošā centra vadītājs Edijs Klaišis. 
• Lai skolotājs ikdienā varētu sniegt atbalstu, viņam pašam ir jājūtas pārliecinātam un drošam par sevi - gan emocionāli, gan fiziski. Cik daudz vardarbības ir skolās? Vai tāda pastāv tikai starp jauniešiem vai arī darba kolektīvos? Uzvedība.lv vadītāja Līga Bērziņa pastāstīs vairāk par vardarbības signālu atpazīšanu skolās. 
• Konferences pirmās daļas noslēgumā uz skatuves tiksimies ar jauniešiem, kuri savā dzīvē ir saskārušies ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskiem. Tiem jauniešiem, kuri ir bijuši drosmīgi, lai savus stāstus pastāstītu arī PuMPuRS TV raidījuma KLASE skatītājiem. Meklēsim atbildes uz jautājumu - vai iziešana ārpus ierastās vides un neformālās izglītības aktivitātes palīdz sevi nepazaudēt? 
• Noslēguma konferences 2. daļā klātienes konferences dalībniekiem būs iespēja piedalīties kādā no ekspertu darbnīcām:
  • Viena no diskusiju darbnīcām, ko vadīs lektors Edmunds Vanags: "Pašvadīta mācīšanās. Kā mācīt un mācīties efektīvi". Labas pašvadītas mācīšanās prasmes ir būtisks pamats, lai bērns vai jaunietis spētu pats sevi motivēt apgūt jaunas lietas, mācētu bez citu pamudinājuma plānot savu mācīšanos, vadīt to un novērtēt savus sasniegumus, lai tos pats uzlabotu. Kas palīdz stiprināt pašvadītas mācīšanās prasmes? Kāda loma ir skolotāja padziļinātai atgriezeniskajai saitei skolēna mācīšanās prasmju veicināšanā? Uz šiem jautājumiem meklēsim atbildes pētījumos un diskutēsim par labas prakses piemēriem Latvijā un pasaulē. 
  • Lektore Baiba Martinsone dalīsies idejās darbnīcā "Sociāli emocionālā audzināšana". Mācību procesā vienlīdz nozīmīgs ir gan zināšanu aspekts, gan skolēnu sociāli emocionālā attīstība. Sociāli emocionālā mācīšanās ir pamatā mācību motivācijas un pozitīvas uzvedības veidošanai skolēniem. Tā veicina pozitīva skolas klimata veidošanos, kas mazina priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un stiprina skolēnu un pedagogu labklājību, ieskaitot garīgo veselību. Sociālās un emocionālās prasmes var mācīt vairākos veidos, kurus izskatīsim darba grupā.
  • Darbnīcu ar nosaukumu "Pusaudžu vardarbības prevencija" vadīs lektore Inese Lapsiņa. Svarīgi, ka apzināmies un atrodam galvenos pieturas punktus un resursus, lai novērstu vardarbību. Darbnīcas ietvaros kopīgi atbildēsim uz jautājumiem -  Kas nepieciešams, lai vardarbība skolā mazinātos? Kādi prevencijas pasākumi izmantojami? Kā nepalikt vienaldzīgam arī tad, kad šķiet, ka viss jau ir izmēģināts?
  • Lektore Ieva Bite darba grupā aicinās runāt par "Bērnu un jauniešu emociju regulāciju". Darbnīcas mērķis ir sniegt informāciju un diskutēt par emociju lomu mūsu dzīvēs, kā arī par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras bērni un pieaugušie, piedzīvojot sarežģītas un intensīvas emocijas skolā un mājās. Tiks izskaidroti galvenie emociju regulācijas principi un sniegti praktiski ieteikumi emociju līdzsvarošanai bērniem, pusaudžiem un mums pašiem.

Šo Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), lai mazinātu to izglītojamo skaitu, kas pārtrauc mācības.