Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu. Šādu pasākumu kopumu Latvijā ieviesīs pirmo reizi. Projektā, kas tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, paredzēts iesaistīt 80 % pašvaldību, aptverot 614 izglītības iestādes.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016. gadā mācības pārtrauca apmēram 10 % skolēnu. Tie ir 14 tūkstoši jauniešu, kas palikuši bez pienācīgas izglītības, pārsvarā papildinot mazkvalificētu strādnieku vai ilgstošo bezdarbnieku rindas. Līdz šim veikti vairāki pētījumi (http://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/petijumi), kuros izkristalizējušies biežākie riski, kāpēc bērni un jaunieši nepabeidz skolu: motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaiste, grūtniecība, laulības, neattaisnoti mācību kavējumi, konfliktsituācijas skolā, materiālie apstākļi, veselības problēmas, darba uzsākšana u.c., turklāt daudzos gadījumos noteicoši ir vairāki faktori, kas savstarpēji mijiedarbojas un papildina cits citu.

Statistika liecina, ka zēni pamet mācības divreiz biežāk nekā meitenes. Kā nozīmīgākos iemeslus viņi min darba uzsākšanu un nepatiku pret mācībām, bet meitenes – grūtniecību un veselības problēmas. Abiem dzimumiem mācīties traucē arī motivācijas trūkums. Šajā ziņā veidojas apburtais loks – jauniešiem ir grūtības mācīties, tādēļ trūkst motivācijas un viņi neattaisnoti kavē stundas. Savukārt stundu kavējumi noved pie nespējas laikā apgūt uzdoto. Salīdzinot ar vispārizglītojošām skolām, lielāks “atbirušo” īpatsvars veidojas profesionālās izglītības iestādēs.

Līdz šim ne vienmēr bija iespējams efektīvi novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, jo galvenajiem atbalsta pīlāriem – skolai, vecākiem un pašvaldībai nepieciešams papildu atbalsts un resursi, lai ar šīm situācijām strādātu. Tā kā izvēle pamest skolu iet roku rokā ar sarežģītām attiecībām klasē, grūtiem finansiālajiem apstākļiem, nelabvēlīgu vidi ģimenē un citiem jūtīgiem jautājumiem, ne vienmēr pedagogi ir pietiekami sagatavoti, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu. Arī vecākiem nereti trūkst prasmju veidot dialogu ar savu bērnu, kam ir mācību vai uzvedības problēmas. Daļa vecāku nepietiekami interesējas par bērna skolas gaitām un neapzinās izglītības būtisko nozīmi viņa nākotnē, taču nereti kaitējums tiek nodarīts tieši pretēji – pārmērīgi kontrolējot un nomācot bērna iespējas pašam uzņemties atbildību. Savukārt pašvaldību un valsts līmenī būtiskākie šķēršļi mācību pamešanas risku novēršanā līdz šim bija sistemātiskas informācijas, visaptverošas metodoloģijas un atbilstošu resursu trūkums, kā arī problēmas veidot efektīvu kopdarbību starp visām bērnu un jauniešu tiesību aizsardzībā iesaistītajām organizācijām.

Projekts veicinās ilgtspējīgas sadarbības sistēmas veidošanu starp pedagogiem, vecākiem un pašvaldībām, lai laikus identificētu bērnus un jauniešus ar risku pārtraukt mācības un sniegtu viņiem personalizētu atbalstu. Skolotājiem būs iespēja profesionāli pilnveidoties un stiprināt prasmes darbam ar jauniešiem, tiks izstrādāti arī metodiskie līdzekļi. Pasākumi būs vērsti uz agrīnu problēmas diagnostiku un risinājumu, lai novērstu samilzušu situāciju risināšanu, kas prasa daudz vairāk resursu un var būt mazāk efektīva. Finansiāli tiks atbalstītas arī jauniešu NVO iniciatīvas, lai aktualizētu mācību pārtraukšanas problēmu pašu jauniešu vidū, ar vienaudžu palīdzību uzrunātu skolēnus un iesaistītu viņus aktivitātēs. Tiks veidota arī vienota datu bāze, kas nodrošinās regulāru informācijas apmaiņu valsts, pašvaldības un skolas līmenī par identificētajiem skolēniem un audzēkņiem ar risku pārtraukt mācības, veiktajiem preventīvajiem pasākumiem un to rezultātiem. Tas, pirmkārt, sniegs pilnvērtīgu statistiku un, otrkārt, ļaus ilgtermiņā izvērtēt pasākumu efektivitāti.

Ar pašvaldību starpniecību arī paredzēts sniegt individuālu atbalstu bērniem un jauniešiem, kuri varētu pārtraukt mācības līdzekļu trūkuma dēļ, piemēram, kompensēt izdevumus par transportu, ēdināšanu un dienesta viesnīcu, kā arī individuālo mācību līdzekļu iegādi. Tomēr galvenais projekta fokuss būs nevis uz īslaicīgas finansiālas palīdzības sniegšanu, bet uz ilgtspējīga visaptveroša mehānisma radīšanu, veidojot atbalstošu un iekļaujošu skolas vidi ikvienam skolēnam un audzēknim.

Projekta mērķa grupa ir vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei, kā arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 1. līdz 4. kursam. Iecerēts, ka kopumā projekta ietvaros atbalstu saņems vairāk nekā 64 000 jauniešu.