Projekts "PuMPuRS" sniedz nozīmīgu atbalstu jauniešiem, kuriem ir mācību grūtības, lai motivētu viņu pabeigt vismaz pamatskolu. Projekts Latvijā tiek īstenots jau piekto gadu. Taču nākamajā gadā tas būtu jāpārņem pašvaldībām, ne visas pašvaldības ir gatavas to darīt, skaidroja Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija".
Nepatika pret mācībām vai konkrētiem mācību priekšmetiem, motivācijas trūkums, konflikti ar skolotājiem vai skolasbiedriem, daudz mācību kavējumu, veselības problēmas, pārāk liela slodze skolā, grūtniecība vai laulības, vēlme strādāt algotu darbu – ikviens no minētajiem iemesliem var būt pamatā priekšlaicīgai mācību pārtraukšanai.
Projekts "PuMPuRS" tika veidots, lai mazinātu izglītību nepabeigušo skaitu – apmēram 7% skolēnu mācības pamet priekšlaicīgi, skaidroja projekta vecākā eksperte Māra Robežniece.
Liepājas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere skaidro, ka, atskatoties uz projekta norisi, mērījumi saka, ka tas bijis ar lielu atbalsta koeficientu. Nākotnē jādomā, kā pašvaldības līmenī turpināt projektu. "20 skolas koordinēti strādāja ar šo projektu. Kopējais skolēnu skaits vairāku semestru garumā ir 1000 skolēni, kuri saņēmuši atbalstu."
Projekta "PuMPuRS" vecākā eksperte Kristīne Liepiņa pauda, ka projektā jauniešiem sniedza atbalstu mācībās, kā arī tika sniegta materiālā palīdzība. Projektā piesaistīja 80% vispārējās izglītības iestādes – 20% profesionālās izglītības iestādes, tur bieži bija identificēti ekonomiskie riski, kāpēc jaunieši varētu pārtraukt izglītību.
Projekts "Pumpurs" noslēdzies, bet projekta darbinieki piedāvās konsultācijas pašvaldībām, palīdzēs izstrādāt darbības modeļus. Jau tagad pašvaldībām jāizstrādā izglītības stratēģija, projekta darbinieki palīdzēs detalizēti izstrādāt stratēģiju, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas riskus, uzsvēra Robežniece.
Liepājā gribētu panākt, ka katrā skolā ir viens pedagogu palīgs ar valsts finansējumu, kas turpinātu "PuMPuRA" iesākto darbu, lai mazinātu skolēnu risku pārtraukt mācības.
Cēsu pilsētas vidusskolas direktore Aija Sīmane skaidro, ka Cēsīs domā par atbalsta centru veidošanu, lai palīdzētu bērniem, trūkst personāla, lai veidotu spēcīgu atbalstu.
Liepiņa akcentēja, ka jau no projekta sākuma bija skaidri redzams, ka ir pašvaldības, kuras projektā piedalījās, domājot par darbu nākotnē, bet bija tādas, kuras izmantoja dotās iespējas, bet paši par nākotni nedomāja, kaut sistēmas iedibināt bija iespējams.
Autori: LSM.lv Bērnu satura redakcija