Pedagogs šobrīd ir enkurs – kas „kuģi” (skolniekus un to vecākus) notur „ūdenī” (attālinātajās mācībās), tēlaini esošo situāciju, kad visa Latvija māca un mācās mājās, raksturo Inga Remerte, kura vēl pirms ārkārtējās situācijas sākšanās uzsāka supervīziju vadīšanu projekta PuMPuRS ietvaros.
Sākoties ārkārtējai situācijai valstī, būtiski mainījās arī mācību process. No ierastajām klātienes nodarbībām skolā, visiem nācās pārkārtoties un attālināto mācību režīmu. Šajā situācijā, ātrāk kā citas reizes, nācās iepazīt vēl līdz galam neizpētīto digitālo rīku pasauli, risināt jautājumus par mācību organizēšanu, kad tā notiek mājās, kā arī noturēt tos skolēnus, kuriem arī ierastajā režīmā mācību motivācijai bija nepieciešama papildu uzmanība un atbalsts.
Projekta PuMPuRS darbība tika uz laiku apturēta, jo atbalsts, kas tiek sniegts projekta ietvaros, paredz individuālās konsultācijas klātienē. Šis process ir pārkārtots un skolotāji, kuri sniedza atbalstu skolēniem, šobrīd to dara attālināti.
Atbildība šobrīd gulstas gan uz vecāku, gan skolotāju pleciem, ir jāspēj atrast piemērotākais veids un attālināto mācību īstenošanas sistēma, kas palīdz apgūt nepieciešamo mācību vielu, vienlaikus pieņemot tik dažādās situācijas Latvijas ģimenēs. Vai kādas puses ieguldījumu šobrīd var vērtēt kā nozīmīgāku? Tā noteikti ir sadarbība.
Bet, lai arī turpmāk izdotos īstenot attālinātās mācības pilnvērtīgi un skolotāji spētu sniegt atbalstu skolēniem, ir jāspēj pielāgoties esošajai krīzes situācijai un jāpadomā arī par savu emocionālo veselību, pat ja šķiet, ka tam šobrīd nav laika, uzsver PuMPuRS supervizore Inga Remerte. Lai gan šobrīd projekta PuMPuRS supervīziju īstenošana uz laiku ir apturēta, Inga turpina nodrošināt supervīzijas ārpus projekta, sevis izlolotajā vietā - IR TELPA.
Pedagogs šobrīd tiek uztverts, kā vienīgais, kurš saprot kas un kā ir jādara – viņam ir minūšu laikā jāspēj rast risinājums gan ja problēmas ir ar e-klase.lv, soma.lv vai uzdevumi.lv vietnēm, gan, ja mājās nav pieejami priekšmeti, kas nepieciešami eksperimenta veikšanai, vai PDF formāta dokumentā ir jāieraksta atrisinājumi, jādala dators (cita ierīce) ar citu skolnieku un mājās strādājošiem vecākiem utt. Pedagogs, protams, ir mega spējīgs – viņš spēj izdarīt neizdarāmo, bet ne visu.
Šī brīža situācija (kopējā) ir pielīdzināma krīzei - pēkšņas pārmaiņas, negaidīts pagrieziens. Kaut kas nevēlams, kas izjauc ierasto lietu kārtību. Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis, sarežģīts pārejas stāvoklis. Cilvēkiem krīzes (un tai līdzīgā) situācijā ir visdažādākās reakcijas un visdažādākās vajadzības – lielākais uzsvars liekams uz spriedzes samazināšanu – ko var sākt ar precīzu problēmas definēšanu. Nav iespējams un nav vajadzīgs atrisināt visas problēmas, bet svarīgi ir noteikt to problēmu, kura ir risināma. Dalīšanās ar savu problēmu (izrunāšanās) var palīdzēt paskatīties uz grūtībām no malas, sakārtot domas un normalizēt emocionālās reakcijas.
Bet ko darīt pedagogam, kurš arī atrodas krīzes situācijai līdzīgā situācijā, vienas receptes, protams, ka nav, bet mēģinot dažādus veidus, var atrast sev piemērotāko, lai saglabātu balansu:
- runāt ar citiem cilvēkiem (kolēģiem?) par notiekošo (arī par dusmām, bezcerības sajūtu vai citām negācijām);
- nodrošināt sev atpūtu vairāk nekā parasti;
- atcerēties, ka negatīvas izjūtas (gan citu, gan savējās) ir normāla reakcija uz pārmaiņām, neziņu, satraukumu;
- darīt to, kas patīk un to, kas palīdz justies labāk (nevar tam atrast laiku? Piespiest sevi!);
- ievērot darba režīmu (strādā no mājām? Arī tam ir vajadzīgs režīms. Mājas darbu veikšana pēc darba laika;
- ēst! Regulāri! Režīmā neaizmirst ieplānot arī - pusdienas,
- samazināt sāls, cukura, kofeīna daudzumu uzturā, jo tie kavē nepieciešamo uzturvielu uzsūkšanos organismā;
- palielināt svaigu augļu un dārzeņu daudzumu ēdienkartē (jo tie ir dabīgie antioksidanti),
- vingrot un vairāk kustēties fiziski (ļoti dažāda stila nodarbības šobrīd piedāvā attālināti – online režīmā, ir atrodami arī ieraksti – var sev ērtā laikā vingrot mājās),
- rakstīt dienasgrāmatu (dzejoļus, pasakas, haikas) vai zīmēt,
- meklēt, atrast, izmēģināt un pielietot dažādus vingrinājumus relaksācijai.
Relaksācijas vingrinājums “Ceļojums uz drošu vietu”
Instrukcija: Apsēdieties ērtā vietā, ērtā pozā. Atslābinieties. Aizveriet acis vai vienkārši nolaidiet tās un pievērsiet uzmanību savai elpai – četras garas ieelpas – četras garas izelpas – četras garas ieelpas – četras garas izelpas – un tā turpiniet.
Var sākties ceļojums. Sāciet savu ceļu no mazas takas, virzoties uz drošu vietu. Tā var būt vieta, kurā esat bijis un, kur labprāt atgrieztos vai vieta, kurā vēlaties būt – pļavā, mežā, upes krastā, Itālijas kafejnīcā siltā vasaras vakarā vai kādā citā vietā, kur jūtaties droši un varat visu izlemt un noteikt. Šobrīd tā ir vieta, kurā esat tikai Jūs, vai, ja nevēlaties tur būt viens, tad ņemiet līdzi labāko kompāniju. Jūs viens, vai kopā ar līdzpaņemto cilvēku esat noteicējs par to, ko darāt, redzat un ko jūtat. Pievēršot uzmanību elpošanai – četras garas ieelpas – četras garas izelpas – četras garas ieelpas – četras garas izelpas – ar katru elpas vilcienu sajūtiet savas emocijas, savienojiet savu labās rokas rādītāj pirkstu ar īkšķi, arī kreisās rokas rādītāj pirkstu ar īkšķi – tādejādi izveidojot enkuru, kas palīdzēs Jums nokļūt atpakaļ šajā vietā. Atvadieties no savas drošās vietas un soliet, ka atgriezīsieties, tiklīdz būs iespēja un vajadzība.
Lai pietiek spēka un izturības!
Liene Bērziņa, Inga Remerte, www.pumpurs.lv