DLUV-05. Vai pašvaldību/VPII koordinatoriem nepieciešams pievienot DLUV projekta datu bāzē sadaļā “Pievienotie dokumenti”?
Nē, pašvaldības/VPII koordinatora pienākumos ir pārbaudīt vai dati ir ievadīti precīzi un vai DLUV ir apstiprināta.
ESF projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001
Nē, pašvaldības/VPII koordinatora pienākumos ir pārbaudīt vai dati ir ievadīti precīzi un vai DLUV ir apstiprināta.
DLUV drīkst apstiprināt tikai sākot no 15. datuma (piemēram, DLUV par decembri datu bāzē varēs sākt apstiprināt tikai no 15. janvāra). Lūdzam DLUV apstiprināšanu visos saskaņošanas līmeņos veikt 3 dienu laikā.
Projekta vajadzībām DLUV saskaņošana notiek elektroniski un atsevišķa drukāšana un iesniegšana nav nepieciešama.
Darba tiesiskajām attiecībām ir jābūt noslēgtām pirms tiek uzsākta projekta darba uzdevumu veikšana.
DLUV ir iespējams aizpildīt personām, kuras datu bāzei ir piesaistītas kā plāna ievadītāji. DLUV iespējams aizpildīt vienam plāna ievadītājam par visiem izglītības iestādes IAP vai katram plāna ievadītājam par savu sagatavoto IAP.
Atbalsta sniegšana vasaras brīvlaikā iespējama, ja izglītojamajam noteikts pagarinātais mācību gads (jāsagatavo jauns “Brīvlaika” IAP, kuram datu operatīvajā uzskaites sistēmā pievieno izglītības iestādes rīkojumu par pagarināto mācību gadu).
Nepieciešams pievērst uzmanību, lai ar IAP īstenošanā iesaistīto personālu ir noslēgtas/pagarinātas darba tiesiskās attiecības par darbu vasaras brīvlaikā. Sniedzot atbalstu vasaras brīvlaikā, iesaistītie pedagogi/atbalsta personāls vienlaicīgi nedrīkst atrasties atvaļinājumā un sniegt konsultācijas izglītojamajam.
Izvērtējot izglītojamā noslodzi, drīkst sniegt konsultācijas rudens un pavasara brīvlaikos (īstenošanā esoša IAP ietvaros).
Datu bāze automātiski saskaita visu atbalsta pasākumu finansēšanas kopsummu, ieskaitot maksimālo summu (6h*vienas vienības metodikas likme) par IAP sagatavošanu un uzraudzību (tai skaitā IAP izvērtējuma veikšanu) pēc vienas vienības metodikas.
Pašvaldības/VPII koordinators pievieno tos sadaļā “Dokumenti” pie pašvaldības/VPII kartiņas.
Lai informētu sabiedrību un veicinātu izpratni par mūsdienu jauniešu dzīvi un grūtībām, kas var novest jaunieti līdz priekšlaicīgai mācību pamešanai, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” ietvaros tika izstrādāta metodika jaunai motivācijas programmai ar dažādām āra dzīves aktivitātēm, lai mazinātu un novērstu PMP riskus.
Skolēnu psihoemocionālo labklājību lielā mērā nosaka skolas vide un tajā gūtā pieredze, kas var ietekmēt skolēnu pašsajūtu, apmierinātību, pašcieņu, dzīves uztveri un attieksmi pret apkārtējiem. Dati liecina, ka 31,4 % skolēnu vecumā no 11 līdz 15 gadiem vismaz vienu reizi nedēļā sūdzas par nomāktību, 51,9 % sūdzas par sliktu garastāvokli, savukārt, 37,6 % sūdzas par nervozitāti, kas norāda uz psihoemocionālās labklājības problemātiku skolēnu vidū. Ļoti nozīmīgs aspekts ir arī skolēnu savstarpējās attiecības skolā. Labas, savstarpēji atbalstošas, cieņpilnas un uz empātiju balstītas attiecības un savstarpēja pieņemšanas sajūta veido pozitīvu sociālo un psihoemocionālo vidi. Tomēr dati liecina, ka tikai nedaudz vairāk nekā puse jeb 54,9 % 11 – 15 gadus vecu skolēnu uzskata, ka vairākums klasesbiedru ir izpalīdzīgi un laipni, kas norāda uz problēmām komunicējot un veidojot pozitīvas, cieņpilnas un empātiskas attiecības.
Kā motivēt pusaudžus un jauniešus mācībām? Vai ir iespēja novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, izmantojot ārā dzīves metodes? Šajā vasarā 16 jaunieši no visas Latvijas, kuriem identificēti priekšlaicīgi pārtraukšanas riski, piedalījās īpašā motivācijas nometnē, kuras laikā ekspertu komanda palīdzēja stiprināt jauniešu pašizziņu, dzīves un emociju regulācijas prasmes. Nu izdarīti galvenie secinājumi, sagatavotas rekomendācijas, lai ikvienam speciālistam, pedagogam vai atbalsta personai skolā, kas ikdienā strādā ar jauniešiem un organizē dažādas neformālās izglītības nodarbības, būtu iespēja šīs metodes iekļaut arī savā ikdienas darbā.
Tiešsaistes seminārā runāsim par:
- “Es neko negribu un man nekas neinteresē”
- Vecāku nozīme jauniešu motivācijas veicināšanā
- Praktiski ieteikumi un ārā dzīves metodes darbam ar jauniešiem
Tiešsaistes semināra dalībnieki:
- Nils Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs, PuMPuRS nometnes programmas līdzautors
- Maira Dzene, sociāli emocionālo prasmju trenere, geštalta terapijas praktiķe, nometnes programmas līdzautore
- Artūrs Višs - neformālās izglītības un āra dzīves treneris
Profesionālās kompetences pilnveides programma izstrādāta saskaņā ar 2016.gada 12.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 460 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4.specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” īstenošanas noteikumi”
Projekta Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska jauniešu iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos" (PuMPuRS) ietvaros, Rīgas Igauņu pamatskolas jaunieši piedalījās biedrības TERRA NOVAE 5 dienu aktivitāšu projektā "Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko".
Projekts īstenots ar mērķi attīstīt radošumu un radītspējas, kā iekšējā potenciāla atvēršanas instrumentu, lai veicinātu jauniešos spēju apzināties savas dotības un talantus, sekmējot viņu aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē un palielinot motivāciju turpināt izglītību.
Kā atklāj biedrības TERRA NOVAE pārstāvji, jaunieši kopumā radīja 4 brīnišķīgas un interesantas spēles, kuras spēlējamas gan iekštelpās, gan svaigā gaisā. Pats lielākais pārsteigums visiem projekta dalībniekiem ir tas, ka ir iespējams radīt kolosālas lietas, izmantojot savu radošumu, dizaina domāšanu un vienkāršus materiālus.
5 dienas un 5 interesantas, savstarpēji saistītas tēmas:
No 9. līdz 15. jūlijam, pirmajā motivācijas nometnē PuMPuRS, satikās 16 pusaudži no visas Latvijas, kuriem dažādu iemeslu dēļ radušies riski pārtraukt mācības. Nometnē jaunieši piedalījās pēc īpaši izstrādātas programmas kuras nolūks ir uzlabot jauniešu psihemocionālo veselību, veicināt dzīves prasmju apguvi un celt motivāciju mācībām.
Programmu izstrādājuši Latvijas speciālisti darbam ar pusaudžiem, balstoties jaunākajos bērnu un jauniešu izglītības un veselības pētījumos, kā arī ārvalstu pieredzē. Tā ir daļa no Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā Eiropas Sociālā fonda īstenotā projekta “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”.
15. jūlijā plkst. 18.50 Latvijas Televīzijā atgriežas projekta *PuMPuRS veidotais raidījums “Klase”, lai meklētu atbildes uz jautājumu – kā palīdzēt pusaudzim sarežģītajā, pārbaudījumiem un izaicinājumiem pilnajā sevis meklēšanas un izzināšanas procesā, ko darīt, kad stundas ir beigušās un jaunieši tiekas ar draugiem.
Pandēmija apgrieza kājām gaisā visu – skola ienāca katras ģimenes mājās ļoti tieši un konkrēti, un nu vecākiem un bērniem bija jāsatiekas un jābūt kopā katru dienu. Izrādās, ka pienākums “būt vecākiem” nebeidzas mirklī, kad bērns nokļuvis skolā. Izrādās – bērni skolā ne tikai mācās matemātiku, valodas, fiziku un ķīmiju, bet mācās dzīvi.
Šajā TV sezonā “Klasē” aicinām mācīties būt par vecākiem. Ko nozīmē uzņemties atbildību un atbalstīt savu bērnu, kurš nācis pasaulē, lai saprastu, ko viņš vēlas, sasniegtu savus mērķus un būtu laimīgs. Lai kā mēs censtos izskatīties labāki, nekā patiesībā esam, bērns ir tas, kurš parādīs, vai mums tas tiešām ir izdevies.
Sešpadsmit pusaudži no visas Latvijas, kuriem dažādu iemeslu dēļ radušies riski pārtraukt mācības, šodien uzsāks dalību pirmajā motivācijas nometnē “Pumpurs”. Šajā nometnē viņiem būs iespēja bez maksas iziet īpaši izstrādātu programmu, lai uzlabotu savu psihemocionālo veselību, apgūtu dzīvesprasmes un celtu motivāciju mācībām. Programmu izstrādājuši Latvijas speciālisti darbam ar pusaudžiem, balstoties jaunākajos bērnu un jauniešu izglītības un veselības pētījumos, kā arī ārvalstu pieredzē.
Viens no projekta darbības virzieniem ir pedagogiem un pašvaldības jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes darbiniekiem profesionālās kompetences pilnveides programmu izstrāde un īstenošana (turpmāk - PKPP). Programmu apguve tiek nodrošinātas visos Latvijas reģionos. Katra PKPP tiek īstenota ne mazāk kā 15 reizes.
Izstrādātas un īstenotas astoņas PKPP:
Veselības ministrija (VM) kopā ar ekspertiem izstrādājusi mācību filmu pusaudžiem, kas skolotājiem palīdzēs darbā ar ņirgāšanās problemātikas risināšanu. Filmā ar praktiskām situāciju izspēlēm un eksperta komentāriem ir skaidrota ņirgāšanās būtība, pazīmes, sekas, kā arī piedāvāti rīcības principi gadījumos, kad pusaudži saskaras ar ņirgāšanās situācijām. Mācību filma ir tapusi VM informatīvās kampaņas “Ieskaties acīs! Ņirgāšanās – nav smieklīgi!” ietvaros.
Mācību filmas saturisko pamatu veido īpaši šai kampaņai pielāgota pieeja “ATĀ ņirgāšanās!”. Tā ir balstīta zinātniskos pētījumos, jomas profesionāļu darbā ar pusaudžiem un līdzīgām pieejām citviet Eiropā, kas ir pielāgotas Latvijas skolu realitātei.
“Ņirgāšanās situācijas var būt ļoti dažādas, tomēr visos gadījumos rīcības pamatprincipi ir nemainīgi – tās ir attiecības, tehnikas un ātra rīcība ņirgāšanās situāciju gadījumā. Mācību filmā šie aspekti ir aptverti no visām ņirgāšanās situācijā iesaistītajām lomām – upura, pāridarītāja un vērotājiem. Svarīgi uzsvērt, ka no ņirgāšanās cieš visas iesaistītās puses – pieaug psihiskās un fiziskās veselības riski, pasliktinās pusaudžu pašvērtējums un spēja kādam uzticēties, kā arī pazeminās sekmes un tālākās dzīves panākumi,” skaidro viens no kampaņas ekspertiem, filmas scenārija līdzautors un pusaudžu psihoterapijas speciālists Nils Konstantinovs.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” turpina sniegt individuālu atbalstu ārkārtējās situācijas laikā skolēniem, skolotājiem un skolu atbalsta personālam.
“Supervīzija ir laiks un telpa, kur saņemt atbalstu un izaugsmes iespējas. Sesiju laikā ir iespēja apzināt un stiprināt savus resursus sarežģītu situāciju risināšanai, mazināt stresu un atgūt pārliecību par sevi attīstīt reflektēšanas iemaņas sava profesionālā stila atpazīšanai un pilnveidošanai; risināt problēmsituācijas sadarbībā ar skolniekiem, vecākiem un kolēģiem; pārskatīt savu profesionālo lomu un tās atbildības robežas.”
Laura Miķelsone, sertificēts supervizors