PuMPuRS ielu intervijās noskaidrojām, ko satiktie cilvēki domā par mūsdienu pusaudzi. Tāpat, aptaujātajiem ir viedoklis par situācijām, kad skolā ir sarežģīts skolēns, kuram ir risks priekšlaicīgi pārtraukt mācības.
“Eksāmeni ir grūtības, jo tie pārbauda jebkura cilvēka zināšanas un prasmes un attieksmes,” par sajūtām, ar ko jāsaskaras skolēniem pirms eksāmeniem, runā PuMPuRS vecākā eksperte Dace Medne. Šajā laikā bērni izjūt trauksmi un, ja ar šo trauksmi nestrādā, tad rezultātā tas apvienojas un uzkrājas kā augsts stresa līmenis.
Scenāriji, kas īstenojas augsta stresa rezultātā ir saistīti ar izvairīšanos. Viena no reakcijām – skolēns bēg. Neaiziet uz eksāmenu, cīnās pretī, strīdas un raisa nevajadzīgas diskusijas. Skolēns var neaiziet vienu reizi, otru reizi, rezultātā – nespēja tikt galā ar savām stresa izraisītajām emocijām, var novest pie mācību pamešanas.
Jāsaprot, ka šādas sajūtas piedzīvo ne tikai bērni. Spēju regulēt savas emocijas, bērni mācās no pieaugušajiem.
“Ļoti bieži trauksme uz sarežģītām situācijām ir iemācīta reakcija, ko bērni iegūst, piedzīvojot pārāk lielās gaidas no vecākiem”, skaidro eksperte.
Projekta ietvaros kopš gada sākuma organizētas dažādas iedvesmojošas aktivitātes jauniešiem, par kurām raksta portāls www.irliepaja.lv.
Kāpēc bērni negrib iet uz skolu? Kas ir tas, ko viņi mums parasti neatklāj? Nesaskaņas ar vecākiem, klasesbiedru attieksme, neticība saviem spēkiem un pašapziņas trūkums – tā ir tikai daļa no cēloņiem, kādēļ tik bieži skolēni priekšlaicīgi pārtrauc mācības. Eiropas komisijas 2013. gada pētījumā secināts, ka faktori, kādēļ jaunieši Latvijā izvēlas pārtraukt mācības, ir ļoti individuāli un parasti tas nav pēkšņs lēmums. Izglītības un zinātnes ministrijas 2014. gadā veiktā pētījumā secināts, ka ir iespējams noteikt dažas pazīmes, kurām ir tendence atkārtoties. Četri visbiežāk identificētie iemesli jauniešiem no 13 līdz 18 gadiem:
Svarīgi atcerēties, ka izglītojamo ikdienas uzvedības novērojumi ļauj ne tikai savlaicīgi apzināt PMP riskam pakļautos izglītojamos, bet palīdz izstrādāt atbalsta sistēmu problēmu mazināšanai un novēršanai. Pedagogs nav speciālists ne sociālajā darbā, ne psiholoģijā, tādēļ nepieciešamības gadījumā svarīgi vērsties pie izglītības iestādes vai pašvaldības atbalsta komandas, kas palīdzētu izstrādāt individuālo atbalsta plānu katram izglītojamajam.
PAMANI. IEKLAUSIES. ATBALSTI.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atzīst, ka viņas skolas laiks ir bijis kā varens piedzīvojums. Ministre nebaidījās uzdot jautājumus, kā arī vienmēr meklēja iespējas jaunā izzināšanai. Mācības nav sagādājušas grūtības un apzinīgums vienmēr bijis pirmajā vietā. Kā ir mainījusies skola? Kādu pieredzi ministre vēlas nodot saviem bērniem un kādai jābūt šodienas skolai? Ministre atzīst ka ir ļoti būtiski mainījusies lietu uztvere toreiz un tagad, salīdzinot savu bērnu un pašas piedzīvoto skolas laikā.
"Atslēga ir skolotājs", video noslēgumā atklāj ministre, uzsverot paaudžu atšķirības, kas ir ļoti nozīmīgs faktors, ja vēlamies ieinteresēt, motivēt un atbalstīt skolēnus. Ja vēlamies būt līdzatbildīgi un atbalstoši.
Ikviens no mums savā dzīvē ir saskāries ar dažādiem konfliktiem. Skolas laiks ir viens no tiem, kurā mācoties kļūt par pieaugušo, skolēns var neapzināti, reizēm arī apzināti, iesaistīties kādā konfliktā. Ir svarīgi, ka katra iesaistītā puse - skolotājs, vecāki, arī pats skolēns, ir gatavi risināt situācijas, kas sākotnēji šķiet neatrisināmas un nonākušas strupceļā. Šajā projekta PuMPuRS filmā uzzināsi - kas ir konflikts un kā to risināt!
Lilita PuMPuRS stāstā atklāj savu pieredzi par mācībām ārpus Latvijas un atgriešanos Latvijā. Galvenais, kas mums katram jāsaprot – ne vienmēr tas, kas mums šķiet, ka mums neizdosies, tā patiešām arī būs.
"Uz darbu eju biežāk nekā uz skolu..." Pazīstama situācija? Taču arī strādājošs jaunietis var sekmīgi pabeigt skolu, ja vien saņem nepieciešamo atbalstu.
Lūcijai Kristiānai patīk mācīties, tomēr, pārejot uz pilsētas skolu, pirmie divi mācību gadi bija ļoti grūti. Kā jūtas lauku bērni pilsētas skolā?
Samanta bija aizrāvusies ar cirku, līdz ar ko mācības kļuva mazsvarīgas. Viņai skolā noturēties palīdzējis draudzeņu atbalsts: "Viņas mani velk ārā, kad man to vajag. Ja nebūtu viņu, es jau sen no šīs skolas būtu izmesta."
