ESF projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001
DLUV drīkst apstiprināt tikai sākot no 15. datuma (piemēram, DLUV par decembri datu bāzē varēs sākt apstiprināt tikai no 15. janvāra). Lūdzam DLUV apstiprināšanu visos saskaņošanas līmeņos veikt 3 dienu laikā.
Projekta vajadzībām DLUV saskaņošana notiek elektroniski un atsevišķa drukāšana un iesniegšana nav nepieciešama.
Darba tiesiskajām attiecībām ir jābūt noslēgtām pirms tiek uzsākta projekta darba uzdevumu veikšana.
DLUV ir iespējams aizpildīt personām, kuras datu bāzei ir piesaistītas kā plāna ievadītāji. DLUV iespējams aizpildīt vienam plāna ievadītājam par visiem izglītības iestādes IAP vai katram plāna ievadītājam par savu sagatavoto IAP.
Atbalsta sniegšana vasaras brīvlaikā iespējama, ja izglītojamajam noteikts pagarinātais mācību gads (jāsagatavo jauns “Brīvlaika” IAP, kuram datu operatīvajā uzskaites sistēmā pievieno izglītības iestādes rīkojumu par pagarināto mācību gadu).
Nepieciešams pievērst uzmanību, lai ar IAP īstenošanā iesaistīto personālu ir noslēgtas/pagarinātas darba tiesiskās attiecības par darbu vasaras brīvlaikā. Sniedzot atbalstu vasaras brīvlaikā, iesaistītie pedagogi/atbalsta personāls vienlaicīgi nedrīkst atrasties atvaļinājumā un sniegt konsultācijas izglītojamajam.
Izvērtējot izglītojamā noslodzi, drīkst sniegt konsultācijas rudens un pavasara brīvlaikos (īstenošanā esoša IAP ietvaros).
Datu bāze automātiski saskaita visu atbalsta pasākumu finansēšanas kopsummu, ieskaitot maksimālo summu (10h*vienas vienības metodikas likme) par IAP sagatavošanu un uzraudzību (tai skaitā IAP izvērtējuma veikšanu) pēc vienas vienības metodikas.
Pašvaldības/VPII koordinators pievieno tos sadaļā “Dokumenti” pie pašvaldības/VPII kartiņas.
Pieejamo funkciju skaidrojumi:
No 2020. gada 26. oktobra līdz 30. oktobrim izglītības iestādēs pamatizglītības un vidējās izglītības programmu apguve 7.–12. klasē notiks attālināti – to paredz 2020. gada 13. oktobrī, valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Mācības profesionālās izglītības iestādēs darbu turpina balstoties uz izglītības iestādes dibinātāja lēmumu.
LAI REALIZĒTU PROJEKTA KONSULTĀCIJAS ATTĀLINĀTI un tās būtu iespējams attiecināt, NEPIECIEŠAMS DIREKTORA RĪKOJUMS (rīkojums, kas attiecināms uz esošā IAP darbības periodu līdz 31.12.2020., kurā norāda:
Kādas ir iespējas palīdzēt jauniešiem pārvarēt grūtos pusaudža gadus, kā attiekties pret Kalna svētības kopienā Bruknas muižā īstenoto pusaudžu pāraudzināšanu, “Latvijas Avīzes” redakcijā diskutēja Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs N. Kostantinovs, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, psiholoģe, Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā projekta “Pumpurs” vecākā eksperte Kristīne Jozauska un Saeimas deputāte Janīna Kursīte.
“Jebkura diskusija par uzvedības traucējumu mazināšanu, kas vispirms nerunā par ģimeņu stiprināšanu, jēgpilnām pārmaiņām skolu sistēmā un ekonomiskiem uzlabojumiem sabiedrībā, riskē drīzāk kļūt kaitējoša, nevis palīdzoša. Pats pusaudzis ir pēdējais elements ķēdē,” tā portālā “Satori” rakstā “Bruknas muižas terapija” pauda Nils Konstantinovs.
Vai pasaulē ir kāda valsts, kurai izglītības un sociālekonomisko politiku izdevies veidot tā, lai nerastos šie “grūtie pusaudži”?
N. Konstantinovs: Pilnībā šo problēmu atrisināt droši vien nav izdevies nevienai valstij. Daļēji problemātiska uzvedība saistīta ar pusaudžu vecumposma attīstību, tātad kaut kādā veidā problemātiska uzvedība izpaudīsies vienmēr.
Šodien atcerēsimies, ka skolotājs IR īpašs. Bez īstā skolotāja neviens no mums savā dzīvē nebūtu ticis uz priekšu. Tāpat arī šobrīd. Mums visiem kopīgi ir jāstrādā un jāpalīdz tiem bērniem un jauniešiem, kuri ir saskārušies ar dažādiem mācību pārtraukšanas riskiem.
Lai skolotāju dienas prieks šodien ar Jums!
Projekta ietvaros ir sagatavots videomateriāls par Konsultatīvā atbalsta (KA) veidlapas aizpildīšanas kārtību KA sniedzējiem.
Mācību mērķis ir veicināt jaunatnes darbinieku, jaunatnes lietu speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku veiksmīgāku sadarbību un attīstīt to kompetences darbam ar PMP riska grupas jauniešiem viņu mācību motivācijas paaugstināšanā.
Mācību dalībnieki – jaunatnes darbinieki, jaunatnes lietu speciālisti un izglītības darbinieki. Dalībnieki mācībām tiek aicināti pieteikties veidojot vienas pilsētas/pagasta/ pašvaldības/novada mācību pāri, lai kopīgi veicinātu izpratni par darbu ar PMP riska jauniešiem, uzlabotu savas kompetences un izstrādātu turpmāko rīcības plānu.
Oktobrī mācības notiks Rīgā, Aglonā, Bauskā, Alojā un Rēzeknē.
Mācības:
Priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku izvērtēšana ir kļuvusi par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, jo nereti visgrūtāk ir ieraudzīt to patieso vajadzību, kas slēpjas zem bērnu un jauniešu uzvedības, attieksmēm un rīcības. Sākoties jaunajam mācību gadam, arvien biežāk sastopamies ar situācijām, kad skolotājiem un atbalsta personām ir grūti noteikti atbilstošus atbalsta pasākumus un sagatavot Individuālā atbalsta plānus.
Projekts ir sagatavojis atbalsta materiālus arī skolotājiem, atbalsta personām un citiem speciālistiem, kuri piesaistīti atbalsta sniegšanā skolēniem, kuriem tiek identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski.
Viens no svarīgākajiem - Metodoloģiskās vadlīnijas! Tajās atradīsiet visu - instrukcijas, padomus un aprakstus.
Vadlīnijas pieejamas ŠEIT: http://www.pumpurs.lv/sites/default/files/2020-08/VADLINIJAS_2020.pdf
Īpašu uzmanību vēlamies pievērst arī:
"Kas ir priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jaunieši? Kā atbalstīt un motivēt šos jauniešus? Kā mainīt vai uzlabot esošo situāciju?"
Noteikti meklējot jaunas darbības metodes un SA-DAR-BO-JO-TIES!
Aicinām pieteikties divu dienu (12 ak.stundas) mācībām “Darbs jaunatnes jomā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešiem”, kuras notiks:
Pieteikšanās anketas jāaizpilda katram mācību dalībniekam.
Projekts PuMPuRS Latvijā ir pirmais visaptverošs nacionāla mēroga projekts, kas, pirmkārt, indivīda līmenī risina ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistītus jautājumus, un, otrkārt, velta nozīmīgu uzmanību arī sabiedrības izglītošanai un informēšanai, vēsta 2019./2020. mācību gadā veiktā PuMPuRS Starpposma pētījuma viens no galvenajiem secinājumiem, uzsvaru liekot uz projekta komponentēm, kas ir nozīmīgas ne tikai PMP risku mazināšanai, bet to potenciāls ir izmantojams arī izglītības satura reformas ieviešanai, īpaši, iekļaujošās izglītības attīstībai.
Trīs mācību gadu laikā, kopš projekts tiek īstenots, sešas reizes ir pieaudzis izveidoto individuālo atbalsta plānu skaits. 2017./2018. mācību gadā atbalsta plāni tika izveidoti 6849 skolēniem. Šobrīd, noslēdzoties 2019./2020. mācību gadam, individuālo atbalsta plānu skaits ir pieaudzis līdz 44 000, sniedzot atbalstu vairāk nekā 23 000 skolēnu.
Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, jeb PuMPuRS ietvaros tika īstenots nozīmīgs starpposma pētījums ar mērķi noskaidrot līdz šim sasniegtos rezultātus, izzināt projekta ietekmi uz izglītojamajiem un citām mērķa grupām, kā arī izzināt iesaistīto pušu viedokļus par projekta līdzšinējo ieviešanas gaitu, identificēt kavējošos un sekmējošos faktorus, kā arī citus aspektus, kas ir nozīmīgi gan sekmīgai projekta ieviešanai atlikušajā projekta periodā, gan projekta rezultātu ilgtspējai.
Ar starpposma pētījuma rezultātiem vari iepazīties ŠEIT.
