ESF projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001
Vienas konsultācijas garums ir 40 minūtes, taču darba uzskaite projektā notiek par vienu mācību stundu. Saskaņā ar pedagogu darba samaksas noteikumiem, vienas mācību stundas garums ir astronomiskā stunda. Līdz ar to pedagogam no projekta tiek apmaksāta viena mācību stunda, kas ietver gan 40 minūšu konsultāciju ar izglītojamo, gan 20 minūtes gatavošanos nodarbībai.
Katrs ieraksts atbilst vienai stundai. Nedrīkst vienā ailē norādīt, piemēram, "2h". Gadījumā, kad vienā dienā notiek vairākas konsultācijas pie tā paša pedagoga, KA veidlapas ailē raksta katru stundu atsevišķi, norāda tēmas, datumu (diena, mēnesis, gads) un abas puses parakstās par katru notikušo atbalstu/konsultāciju. KA veidlapā kalendārajā mēnesī veiktajām konsultācijām ir jābūt uzskaitītām hronoloģiskā un loģiskā secībā.
Dokumentos nedrīkst izmantot korektoru. Gadījumā, ja tiek konstatēta neprecizitāte, tad to nepieciešams koriģēt atbilstoši dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtībai (nosvītrot, pierakstīt pareizos datus un uzrakstīt “labotam ticēt”, norādot amatu, vārdu, uzvārdu, datumu).
Katram IAP ietvertajam atbalsta pasākumam, nepieciešama atsevišķa KA vienošanās starp pedagogu un izglītojamo, atsevišķa KA lapa ar konsultāciju uzskaiti. Nedrīkst vairākus atbalsta pasākumus iekļaut vienā KA lapā.
Vecāku/pilngadīga izglītojamā iesniegums tiek sagatavots katram semestrim atsevišķi (tāpat kā IAP).
Vienošanās starp pedagogu un izglītojamo tiek gatavota katram semestrim atsevišķi (tāpat kā IAP).
NB! Vēršam uzmanību, ka arī KA lapa ar konsultāciju uzskaiti tiek gatavota katram semestrim atsevišķa! Nedrīkst vienā KA lapā ierakstīt konsultācijas par vairākiem semestriem vai vairākiem atbalsta pasākumiem!
Nepieciešams ievērot secīgu dokumentu aizpildīšanu, lai varētu uzsākt IAP īstenošanu: vecāku/pilngadīga izglītojamā iesniegums → izglītības iestādes direktora IAP apstiprinājums datu bāzē → vienošanās starp pedagogu un izglītojamo → konsultāciju/atbalsta sniegšana un konsultatīvā atbalsta veidlapu aizpildīšana.
Sagatavojot DLUV visām iesaistītajām pusēm amats automātiski ielasās kā “pedagogs”. Veicot DLUV ievadi projekta datu bāzē ir iespējams veikt manuālu amatu maiņu “Darba laika uzskaite” kartiņā, sadaļā “Pedagogu amati projektā”. Amatu maiņu iespējams veikt tikai izglītības iestādes vadītājam pirms DLUV apstiprināšanas.
Lai atbalsta personālam nomainītu amatu DLUV, atbilstoši reģistrētajam IAP atbalsta pasākumam un darba līgumā norādītajam amatam:
Pēc DLUV apstiprināšanas, IAP ievadītājiem un izglītības iestādes koordinatoriem nav iespējams labot ievadītās stundas. Vairāku līmeņu apstiprināšanā paredz, ka pirms apstiprināšanas atbildīgā persona ir pārliecinājusies par ievadīto datu precizitāti.
Ar pildspalvu papildinājumi nedrīkst tikt veikti! DLUV tiek sagatavotas un apstiprinātas tikai elektroniskā formātā projekta datu bāzē.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, jeb PuMPuRS, turpina sniegt individuālu atbalstu ārkārtējās situācijas laikā gan skolēniem, gan skolotājiem un skolu atbalsta personālam.
Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas izglītības process turpināsies klātienē, regulāri veicot skolēnu testēšanu. Vienlaikus tiek pastiprinātas epidemioloģiskās drošības prasības – sejas maskas skolā gan stundu laikā, gan ārpus tām jālieto visiem skolēniem un pedagogiem. To paredz vakar, 2021. gada 9. oktobrī, valdībā apstiprinātais rīkojuma projekts “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Ārkārtējā situācija valstī tiek izsludināta uz 3 mēnešiem, rīkojums stāsies spēkā pirmdien, 11. oktobrī.
Izglītības iestādei ir jānodrošina, ka izglītības procesā un pasākumos skolā vienlaikus vienā telpā neatrodas dažādu grupu, klašu vai kursu izglītojamie, šo principu ievērojot arī ārtelpās, starpbrīžos vai ārtelpu nodarbību laikā. Izglītības iestādes neorganizē, nepiedalās, neatbalsta un neveicina skolēnu un pedagogu dalību klātienes pasākumos un aktivitātēs ārpus izglītības iestādes, piemēram, ekskursijas, teātru un izstāžu apmeklējumus un citus pasākumus. Tāpat ir jāierobežo trešo personu uzturēšanās izglītības iestādes iekštelpās. Netiek rīkotas nometnes, izņemot valsts aizsardzības mācības nometnes, kas tiek organizētas epidemioloģiski drošā vidē.
Mūsdienu globalizācijas un modernizācijas nozīmīgākās sekas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir būtiskas izmaiņas riskos, kuriem tiek pakļauti bērni. Ir svarīgi meklēt risinājumus, kā ikviens ar bērnu saskarsmē esošais pieaugušais (gan bērnu vecāki, gan atbalsta personāls skolā) var veicināt un nodrošināt bērna veselīgu attīstību un kādām jāpiemīt prasmēm, zināšanām un attieksmēm, lai ikviens bērns augtu drošā un attīstošā vidē.
Sakārtota, veselīga, bērnam droša un draudzīga izglītības iestādes vide ir ļoti nozīmīgs faktors bērnu veselīgā attīstībā. Pedagoģiskā personāla loma, personīgie resursi un kapacitāte, kā arī vecāku iesaiste un ietekme ikviena bērna pozitīvas skolas pieredzes veidošanā ir ļoti nozīmīga.
Līdz jaunajam mācību gadam atlicis pavisam nedaudz laika! Ir svarīgi, ka neaizmirstam to, ka arī 2021./2022. mācību gadā ir svarīgi, ka visi spējam strādāt komandā, lai palīdzētu samazināt to skolēnu skaitu, kuri pirms laika pārtrauc mācības. Šī gada augustā (no 2. līdz 6. augustam) aicinām uz Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā projekta *PuMPuRS tiešsaistes reģionālajām konferencēm: "Skola.Vecāki.Bērni"
Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riski var skart izglītojamos ikvienā ģimenē. Skolu un vecākus vieno bērni, un tieši skolas sadarbība ar ģimeni var novērst izglītojamā risku pamest mācības. Covid-19 pandēmijas laikā vēl asāk iezīmējās vecāku un pedagogu sadarbības aktualitāte, ir jāmeklē mūsdienīgas sadarbības formas, kas ilgtermiņā veidotu draudzīgu un atbalstošu vidi bērniem
Par atbalstu, drošību un nākotnes mērķiem
No 2. līdz 6. augustam tiks organizētas Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta *PuMPuRS konferences tiešsaistē, kur piecu dienu garumā tiksimies ar pārstāvjiem no pieciem reģioniem visā Latvijā, lai pievērstu uzmanību:
Vismaz 10 tūkstošiem Latvijas skolēnu ir vajadzīgs papildu atbalsts, lai viņiem labāk veiktos skolā un lai viņi priekšlaikus nepārtrauktu mācības. Lai mazinātu to skolēnu skaitu, kas pārtrauc mācības, Latvijā darbojas projekts "PuMPuRs". Tā vecākā eksperte Kristīne Liepiņa intervijā portālam Jauns.lv norādīja, ka pēc skolotāju un speciālistu vērojumiem palīdzība būtu vajadzīga vēl lielākam bērnu skaitam.
Vispirms Liepiņa pastāstīja, ka "PuMPuRs" sniedz atbalstu skolēniem un skolotājiem jau no 2017. gada marta, un ir iecerēts, ka tas turpināsies līdz 2023. gada decembrim.
Līdz šim atbalstu varēja saņemt 5.-12. klašu skolēni un 1.-4. kursa studenti profesionālajās izglītības iestādēs. Bet no nākamā mācību gada tas būs pieejams arī 1.-4. klašu skolēniem. Secināts, ka Covid-19 pandēmijas un citu iemeslu dēļ atbalsts mācībās ir vajadzīgs arī jaunāko klašu skolēniem. Novērots – ja skolēniem pirmajās klasēs rodas zināšanu robi vai citas problēmas, tas atstāj negatīvu ietekmi arī uz mācībām vecākajās klasēs.
21. maijā plkst. 14.00 aicinām skatīties sarunu ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā ESF projekta “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, jeb PuMPuRS vadītāju Inesi Vilāni, lai uzzinātu vairāk par projekta ietvaros plānotajiem atbalsta pasākumiem.
Tiešsaistes seminārā pastāstīsim vairāk par plānoto atbalstu 1. līdz 4. klašu skolēniem, kas būs pieejams no 2021./2022. mācību gada.
Līdz šim projektā PuMPuRS atbalstu varēja saņemt 5.–12. klases skolēni, kā arī profesionālās izglītības iestāžu 1.–4. kursa audzēkņi. Tomēr Covid-19 pandēmijas laikā secināts, ka attālināto mācību laikā grūtības sekmīgā mācību satura apguvē var rasties arī jaunākiem skolēniem, jo viņiem vēl nav attīstītas un nostiprinātas pašvadības mācīšanās prasmes, t.i., spējas patstāvīgi organizēties mācībām, saprast uzdevumus un tos izpildīt. Līdz ar to arī 1.-4. klases skolēniem var veidoties psihoemocionālas problēmas un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riski. Lai preventīvi mazinātu stresu un mācīšanās diskomfortu, kā arī lai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšana būtu vēl efektīvāka, valdība nolēma paplašināt projekta PuMPuRS mērķauditoriju. Līdz ar to, no 2021. gada 1. septembra atbalstu projektā saņems visi skolēni, kam tas būs nepieciešams, sākot no 1. klases.
Lai visiem skolēniem palīdzētu mazināt Covid-19 pandēmijas laika ierobežojumu radīto negatīvo ietekmi, no 2021./2022. mācību gada Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS) atbalstu varēs saņemt arī 1.–4. klases skolēni. Turklāt projekta īstenošanas laiks pagarināts par 12 mēnešiem un ilgs līdz 2023. gada 31. decembrim. To paredz 2021. gada 8. aprīlī pieņemtie grozījumi* Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumos Nr. 460 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa „Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu**, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” īstenošanas noteikumu”.
Projekts PuMPuRS* aicina nevalstiskās organizācijas, kas darbojas jaunatnes jomā, pieteikties 4600 eiro lielam finansējumam jaunatnes iniciatīvas projektiem par atbalsta sniegšanu skolēniem ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku.
Ņemot vērā atziņu, ka jauniešu motivācijas veicināšana ir viens no šī laika izaicinājumiem, projektā PuMPuRS tika ieplānots atbalsts jaunatnes iniciatīvu projektiem, domājot ne tikai par finansējuma piešķiršanu, bet arī par jauniešu savstarpējo sadarbību, kas veicinātu motivāciju mācīties.
Pašvaldību saraksts, kurās šobrīd ir izsludināta pieteikšanās jaunatnes projektiem: http://www.pumpurs.lv/lv/jaunatnes-projekti-pasvaldibu-kontaktpersonas
Jaunatnes iniciatīvu projektu konkursa mērķis ir palielināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamo motivāciju turpināt izglītību un veicināt viņu aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē.
No 2019. gada 30. jūnija līdz 2020. gada 30. decembrim tika realizēts Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”. Projekta ietvaros realizētas 3 pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas:
Programmu mērķauditorija bija vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu pedagogi visā Latvijas teritorijā. PKPP tika novadītas dažādu novadu izglītības pārvaldēs, pamatskolās, vidusskolās, tehnikumos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Kuldīgā, Gulbenē, Jēkabpilī, Zasā, Valdemārpilī, Dobelē, Iecavā, Alsungā, Jaunjelgavā Aizkrauklē, Neretā, Biržos, Mērsragā, Jelgavā, Dagdā, Gulbenē.
Katra pedagogu PKPP tika novadīta 15 reizes, kopumā – 45.
Sociāli emocionālās audzināšanas loma priekšlaicīgās mācību pārtraukšanas mazināšanā izglītības iestādē programmas mērķis bija pedagogu sociāli emocionālo prasmju attīstīšana, ar nolūku veicināt sociāli emocionālo mācīšanos skolās ar nespecifiski profilaktisku ievirzi mentālās veselības veicināšanai, tomēr reaģējot uz pandēmijas sekām un izaicinājumiem profesionālā un personiskā līmenī, tika ņemta vērā pedagogu mentālās veselības atbalsta nepieciešamība un reaģēts uz to programmas ietvaros.
Programmas ietvaros tika sniegts atbalsts, uzklausītas pedagogu grūtības, kā arī kopīgi meklēti veidi, kā veidot robežas starp profesionālo un personīgo dzīvi strādājot mājās, kā līdzsvarot savas un citu vajadzības un kā parūpēties par sevi ikdienā. Programma arī veicināja izpratni, ka pedagogi sava kolektīva ietvaros var būt atbalsts viens otram un šis atbalsts ir būtisks ārējs resurss iekšējo resursu stiprināšanā.
Mācību programmas satura galvenie stūrakmeņi:
