ESF projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001
Vienas konsultācijas garums ir 40 minūtes, taču darba uzskaite projektā notiek par vienu mācību stundu. Saskaņā ar pedagogu darba samaksas noteikumiem, vienas mācību stundas garums ir astronomiskā stunda. Līdz ar to pedagogam no projekta tiek apmaksāta viena mācību stunda, kas ietver gan 40 minūšu konsultāciju ar izglītojamo, gan 20 minūtes gatavošanos nodarbībai.
Katrs ieraksts atbilst vienai stundai. Nedrīkst vienā ailē norādīt, piemēram, "2h". Gadījumā, kad vienā dienā notiek vairākas konsultācijas pie tā paša pedagoga, KA veidlapas ailē raksta katru stundu atsevišķi, norāda tēmas, datumu (diena, mēnesis, gads) un abas puses parakstās par katru notikušo atbalstu/konsultāciju. KA veidlapā kalendārajā mēnesī veiktajām konsultācijām ir jābūt uzskaitītām hronoloģiskā un loģiskā secībā.
Dokumentos nedrīkst izmantot korektoru. Gadījumā, ja tiek konstatēta neprecizitāte, tad to nepieciešams koriģēt atbilstoši dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtībai (nosvītrot, pierakstīt pareizos datus un uzrakstīt “labotam ticēt”, norādot amatu, vārdu, uzvārdu, datumu).
Katram IAP ietvertajam atbalsta pasākumam, nepieciešama atsevišķa KA vienošanās starp pedagogu un izglītojamo, atsevišķa KA lapa ar konsultāciju uzskaiti. Nedrīkst vairākus atbalsta pasākumus iekļaut vienā KA lapā.
Vecāku/pilngadīga izglītojamā iesniegums tiek sagatavots katram semestrim atsevišķi (tāpat kā IAP).
Vienošanās starp pedagogu un izglītojamo tiek gatavota katram semestrim atsevišķi (tāpat kā IAP).
NB! Vēršam uzmanību, ka arī KA lapa ar konsultāciju uzskaiti tiek gatavota katram semestrim atsevišķa! Nedrīkst vienā KA lapā ierakstīt konsultācijas par vairākiem semestriem vai vairākiem atbalsta pasākumiem!
Nepieciešams ievērot secīgu dokumentu aizpildīšanu, lai varētu uzsākt IAP īstenošanu: vecāku/pilngadīga izglītojamā iesniegums → izglītības iestādes direktora IAP apstiprinājums datu bāzē → vienošanās starp pedagogu un izglītojamo → konsultāciju/atbalsta sniegšana un konsultatīvā atbalsta veidlapu aizpildīšana.
Sagatavojot DLUV visām iesaistītajām pusēm amats automātiski ielasās kā “pedagogs”. Veicot DLUV ievadi projekta datu bāzē ir iespējams veikt manuālu amatu maiņu “Darba laika uzskaite” kartiņā, sadaļā “Pedagogu amati projektā”. Amatu maiņu iespējams veikt tikai izglītības iestādes vadītājam pirms DLUV apstiprināšanas.
Lai atbalsta personālam nomainītu amatu DLUV, atbilstoši reģistrētajam IAP atbalsta pasākumam un darba līgumā norādītajam amatam:
Pēc DLUV apstiprināšanas, IAP ievadītājiem un izglītības iestādes koordinatoriem nav iespējams labot ievadītās stundas. Vairāku līmeņu apstiprināšanā paredz, ka pirms apstiprināšanas atbildīgā persona ir pārliecinājusies par ievadīto datu precizitāti.
Ar pildspalvu papildinājumi nedrīkst tikt veikti! DLUV tiek sagatavotas un apstiprinātas tikai elektroniskā formātā projekta datu bāzē.
Klases izaicinājums nozīmē iepazīt ne tikai citus cilvēkus, bet arī sevi. Kas es esmu šajā pasaulē, kas ir cilvēki, kurus izvēlos sev blakus?
Nu jau Loreta mācās 9. klasē un sapņo par to, ka pēc pamatskolas apgūs programmēšanu un savu darbu saistīs ar darbu pie datora. Loretai patīk daba, tomēr īpaši izaicinošs ir viss, kas saistīts ar iekļaušanos un sapratni.
Šajā KLASES IZAICINĀJUMĀ iepazīsim skautu un gaidu vērtības - atklātību, draudzīgumu un izpalīdzību. Būšana dabā ir dziedinoša. Kaut uz pāris dienām, bet kopā ar citiem, kas zina kā jūties un pieņem.
Ir svarīgi, ka pieaugušie palīdz jaunietim piedzīvot pozitīvu pieredzi, jo pieredzi viņi meklēs jebkurā gadījumā, bet vai tā būs tāda, kādu to vēlam savam pusaudzim?
PĒC TAM ATKĀRTOJUMĀ RAIDĪJUMU SKATIES: https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/klase-izaicinajums
Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (projekts PuMPuRS) ietvaros tiek īstenots projekta noslēguma izvērtējums, kura mērķis ir noskaidrot sasniegtos rezultātus un projekta ietekmi uz izglītojamajiem, kā arī izzināt vecāku viedokli par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskiem un to ietekmi uz bērniem, jauniešiem.
Lai izzinātu iesaistīto pušu viedokļus, tiek īstenota IZGLĪTOJAMO VECĀKU/AIZBILDŅU APTAUJA un tajā ir aicināti piedalīties gan tie vecāki/aizbildņi, kuru bērni ir piedalījušies projektā PuMPuRS, gan tie, kuru bērni nepiedalās projektā.
LAIKS IEPAZĪTIES AR KLASES IZAICINĀJUMA DALĪBNIEKIEM!
Klases lielais vasaras izaicinājums šoreiz pārbauda sevi. Grūti iedomāties, ka Roberts grib iemācīties vairāk atvērties citiem un draudzēties, ja redzam, cik viegli viņš pielāgojas jaunajiem apstākļiem, kuros jāsaskaras ar izdzīvošanu brīvā dabā un jāsadzīvo ar līdz šim nesatiktiem cilvēkiem. Būšana dabā māca ieraudzīt savas stiprās puses un pārvarēt nedrošību.
Ar Robertu iepazināmies jau pirms trīs gadiem, kad viņš mācījās 9. klasē, sapņoja par pavāra profesiju, bet sirdī pārdzīvoja par mammu, kura devusies dzīvot uz citu valsti. Kas Roberta dzīvē ir mainījies un vai viņam ir izdevies pabeigt skolu? Vai viņa sapnis joprojām ir kļūt par pavāru? Tiekamies klases izaicinājumā un meklējam atbildes kopā. Kā mūsu fiziskais ķermenis palīdz tikt galā ar emocijām? Kā pieņemt sevi un pārvarēt grūtības – gan tās, kas ārpusē, gan tās, kas dzīvo pusaudžu galvās?
TIEKAMIES LTV.lv 1 ēterā
PLKST. 15.00
PĒC TAM ATKĀRTOJUMĀ SKAITES: https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/klase-izaicinajums
Tiekamies projekta PuMPuRS noslēdzošajā piedzīvojumā un mācāmies kopā - noticēt jauniešiem, kurus pārāk bieži dzīve ir vēlējusies padarīt neredzamus, jo tā bijis vieglāk!
Bieži skolotājiem, kuri tiek uzrunāti dalībai supervīzijās, šķiet, ka supervīzija ir viens no kontroles mehānismiem, kura laikā tiks pārbaudīts tas - cik labi viņš spēj tikt galā ar saviem pienākumiem vai emocijām! Nē! Supervīzija ir lieliska iespēja stiprināt skolas personālu kā komandu un veicināt savstarpējo sadarbību kopēja mērķa sasniegšanai. Uz svarīgākajiem jautājumiem par supervīziju atbild projekta PuMPuRS supervizore - Līga Zvaigzne.
Līga, lūdzu pastāsti par to – kas ir un kas nav supervīzija?
Kad aiz loga ir tumšs, auksts, drēgns, kad no rīta nav vēlēšanās celties, lai ietu uz skolu, tad kaut kur ir jāmeklē spēks un motivācija turpināt mācīties.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotais ESF projekts “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšani”, jeb PuMPuRS, pagājušajā vasarā, kādā mežonīgā dabas nostūrī, aicināja satikies 16 pusaudžus no visas Latvijas, kuriem dažādu iemeslu dēļ radušies riski pārtraukt mācības. Viņi piekrita piedalīties āra dzīves nometnē, kur nebija nekāda komforta, kur katra diena bija izaicinājums – vai ir iespējams iztikt bez mobilā telefona, bez datorspēlēm, bez vecākiem?
Mēs ticam, ka sabiedrības līdzatbildības izjūta tiešā veidā var ietekmēt šo jauniešu dzīves, tāpēc aicinām ikvienu – katru sestdienu, plkst. 15.30, trīs mēnešu garumā, pievienoties jauniešu piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem KLASES IZAICINĀJUMĀ Latvijas Televīzijas ēterā.
12 sērijās mēs iepazīsim jauniešus, jutīsim līdzi grūtību pārvarēšanai, un galvenais – redzēsim, kā izmainās jaunietis, kad viņu vairs nevērtē pēc tā, cik labi viņš mācās, cik atbilstoši pieprasītajam atbild skolotājiem, bet kāda interesanta radoša personība slēpjas aiz spurainā pusaudža maskas.
Skatītājiem būs iespēja redzēt, kādi šie jaunieši bija agrāk, kādi ir tagad, un kā viņus izmainīja KLASES IZAICINĀJUMS.
Projekts "PuMPuRS" sniedz nozīmīgu atbalstu jauniešiem, kuriem ir mācību grūtības, lai motivētu viņu pabeigt vismaz pamatskolu. Projekts Latvijā tiek īstenots jau piekto gadu. Taču nākamajā gadā tas būtu jāpārņem pašvaldībām, ne visas pašvaldības ir gatavas to darīt, skaidroja Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija".
Nepatika pret mācībām vai konkrētiem mācību priekšmetiem, motivācijas trūkums, konflikti ar skolotājiem vai skolasbiedriem, daudz mācību kavējumu, veselības problēmas, pārāk liela slodze skolā, grūtniecība vai laulības, vēlme strādāt algotu darbu – ikviens no minētajiem iemesliem var būt pamatā priekšlaicīgai mācību pārtraukšanai.
Projekts "PuMPuRS" tika veidots, lai mazinātu izglītību nepabeigušo skaitu – apmēram 7% skolēnu mācības pamet priekšlaicīgi, skaidroja projekta vecākā eksperte Māra Robežniece.
Liepājas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere skaidro, ka, atskatoties uz projekta norisi, mērījumi saka, ka tas bijis ar lielu atbalsta koeficientu. Nākotnē jādomā, kā pašvaldības līmenī turpināt projektu. "20 skolas koordinēti strādāja ar šo projektu. Kopējais skolēnu skaits vairāku semestru garumā ir 1000 skolēni, kuri saņēmuši atbalstu."
2021. gada augustā biedrība „Pastarītis” sāka realizēt jaunatnes iniciatīvas projektu ,,Pastarītis var”, ko finansē Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.8.3.4.0/16/I001 ,,Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai” (PuMPuRS).
Projektā skolēni ļoti aktīvi iesaistījās aktivitātēs, kuras piedāvāja projekts. Tie bija teātra mēģinājumi, izrādes, pikniks ar aktivitātēm svaigā gaisā, filmēšanās un filmēšana, vainagu, tērpu gatavošana, filmas montēšana un noslēguma pasākums. Par šīm aktivitātēm atbildīgā bija projekta vadītāja Evita Bērziņa, bet skatuves dekoru gatavošana, sporta aktivitātes un sacensības palika Cēres pamatskolas sporta skolotāja Aivara Rožinska pārziņā. Tika izgatavotas četras pārvietojamas sienas ar lodziņiem, durvīm un arku, aka, klūgu žogs, kamīns u.c. Projektā tika paredzētas ekskursijas, kuru organizēšanu uzņēmās Ilona Lazdāne. Protams, atbalsts bija arī no visām Cēres skolas skolotājām.
Katrs skolēns atrada vismaz vienu brīvā laika pavadīšanas nodarbi, turklāt lielākā daļa piedalījās vismaz četrās aktivitātēs. Divpadsmit mēnešu laikā oficiāli bija 161 aktivitāte, bet patiesībā tās bija daudz vairāk, jo paralēli teātra mēģinājumiem, katrs varēja doties uz sporta zāli un spēlēt sporta spēles kopā ar skolotāju Aivaru. Bija gan papildus mēģinājumi, gan filmēšanās visas vasaras garumā, gan tērpu mazgāšanas, gan gludināšanas utt.
Lai atbalstītu skolotājus, skolu atbalsta personālu, projekts *PuMPuRS turpina īstenot Supervīzijas.
Supervīzijas laikā speciālista vadībā dalībniekiem ir iespējams saņemt konsultatīvo atbalstu ar profesionālo darbību saistītos jautājumos: stresa un izdegšanas mazināšana, sadarbības veidošana ar projektā iesaistītajiem skolēniem un viņu vecākiem, darba stratēģijas, dažādi ar darbu saistīti emocionāli jautājumi u.c. Tā kā supervīzija notiek grupā, tā ir arī lieliska iespēja stiprināt skolas personālu kā komandu un veicināt savstarpējo sadarbību kopēja mērķa sasniegšanai.
Līdz šim ir īstenotas vairāk nekā 1000 supervīzijas 567 izglītības iestādēs. Līdz projekta beigām ir ieplānots nodrošināt kopumā 1330 supervīzijas, sniedzot atbalstu skolotājiem un atbalsta personālam, kā arī mazinot profesionālās izdegšanas riskus.
Šobrīd projektā ir iesaistīti seši supervizori, kuri nodrošina supervīzijas klātienē un attālināti.
“Supervīzija ir laiks un telpa, kur saņemt atbalstu un izaugsmes iespējas. Sesiju laikā ir iespēja apzināt un stiprināt savus resursus sarežģītu situāciju risināšanai, mazināt stresu un atgūt pārliecību par sevi attīstīt reflektēšanas iemaņas sava profesionālā stila atpazīšanai un pilnveidošanai; risināt problēmsituācijas sadarbībā ar skolniekiem, vecākiem un kolēģiem; pārskatīt savu profesionālo lomu un tās atbildības robežas.”
Lai informētu sabiedrību un veicinātu izpratni par mūsdienu jauniešu dzīvi un grūtībām, kas var novest jaunieti līdz priekšlaicīgai mācību pamešanai, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” ietvaros tika izstrādāta metodika jaunai motivācijas programmai ar dažādām āra dzīves aktivitātēm, lai mazinātu un novērstu PMP riskus.
Skolēnu psihoemocionālo labklājību lielā mērā nosaka skolas vide un tajā gūtā pieredze, kas var ietekmēt skolēnu pašsajūtu, apmierinātību, pašcieņu, dzīves uztveri un attieksmi pret apkārtējiem. Dati liecina, ka 31,4 % skolēnu vecumā no 11 līdz 15 gadiem vismaz vienu reizi nedēļā sūdzas par nomāktību, 51,9 % sūdzas par sliktu garastāvokli, savukārt, 37,6 % sūdzas par nervozitāti, kas norāda uz psihoemocionālās labklājības problemātiku skolēnu vidū. Ļoti nozīmīgs aspekts ir arī skolēnu savstarpējās attiecības skolā. Labas, savstarpēji atbalstošas, cieņpilnas un uz empātiju balstītas attiecības un savstarpēja pieņemšanas sajūta veido pozitīvu sociālo un psihoemocionālo vidi. Tomēr dati liecina, ka tikai nedaudz vairāk nekā puse jeb 54,9 % 11 – 15 gadus vecu skolēnu uzskata, ka vairākums klasesbiedru ir izpalīdzīgi un laipni, kas norāda uz problēmām komunicējot un veidojot pozitīvas, cieņpilnas un empātiskas attiecības.
Kā motivēt pusaudžus un jauniešus mācībām? Vai ir iespēja novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, izmantojot ārā dzīves metodes? Šajā vasarā 16 jaunieši no visas Latvijas, kuriem identificēti priekšlaicīgi pārtraukšanas riski, piedalījās īpašā motivācijas nometnē, kuras laikā ekspertu komanda palīdzēja stiprināt jauniešu pašizziņu, dzīves un emociju regulācijas prasmes. Nu izdarīti galvenie secinājumi, sagatavotas rekomendācijas, lai ikvienam speciālistam, pedagogam vai atbalsta personai skolā, kas ikdienā strādā ar jauniešiem un organizē dažādas neformālās izglītības nodarbības, būtu iespēja šīs metodes iekļaut arī savā ikdienas darbā.
Tiešsaistes seminārā runāsim par:
- “Es neko negribu un man nekas neinteresē”
- Vecāku nozīme jauniešu motivācijas veicināšanā
- Praktiski ieteikumi un ārā dzīves metodes darbam ar jauniešiem
Tiešsaistes semināra dalībnieki:
- Nils Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs, PuMPuRS nometnes programmas līdzautors
- Maira Dzene, sociāli emocionālo prasmju trenere, geštalta terapijas praktiķe, nometnes programmas līdzautore
- Artūrs Višs - neformālās izglītības un āra dzīves treneris
