ESF projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001
Dokumentos nedrīkst izmantot korektoru. Gadījumā, ja tiek konstatēta neprecizitāte, tad to nepieciešams koriģēt atbilstoši dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtībai (nosvītrot, pierakstīt pareizos datus un uzrakstīt “labotam ticēt”, norādot amatu, vārdu, uzvārdu, datumu).
Katram IAP ietvertajam atbalsta pasākumam, nepieciešama atsevišķa KA vienošanās starp pedagogu un izglītojamo, atsevišķa KA lapa ar konsultāciju uzskaiti. Nedrīkst vairākus atbalsta pasākumus iekļaut vienā KA lapā.
Vecāku/pilngadīga izglītojamā iesniegums tiek sagatavots katram semestrim atsevišķi (tāpat kā IAP).
Vienošanās starp pedagogu un izglītojamo tiek gatavota katram semestrim atsevišķi (tāpat kā IAP).
NB! Vēršam uzmanību, ka arī KA lapa ar konsultāciju uzskaiti tiek gatavota katram semestrim atsevišķa! Nedrīkst vienā KA lapā ierakstīt konsultācijas par vairākiem semestriem vai vairākiem atbalsta pasākumiem!
Nepieciešams ievērot secīgu dokumentu aizpildīšanu, lai varētu uzsākt IAP īstenošanu: vecāku/pilngadīga izglītojamā iesniegums → izglītības iestādes direktora IAP apstiprinājums datu bāzē → vienošanās starp pedagogu un izglītojamo → konsultāciju/atbalsta sniegšana un konsultatīvā atbalsta veidlapu aizpildīšana.
Sagatavojot DLUV visām iesaistītajām pusēm amats automātiski ielasās kā “pedagogs”. Veicot DLUV ievadi projekta datu bāzē ir iespējams veikt manuālu amatu maiņu “Darba laika uzskaite” kartiņā, sadaļā “Pedagogu amati projektā”. Amatu maiņu iespējams veikt tikai izglītības iestādes vadītājam pirms DLUV apstiprināšanas.
Lai atbalsta personālam nomainītu amatu DLUV, atbilstoši reģistrētajam IAP atbalsta pasākumam un darba līgumā norādītajam amatam:
Pēc DLUV apstiprināšanas, IAP ievadītājiem un izglītības iestādes koordinatoriem nav iespējams labot ievadītās stundas. Vairāku līmeņu apstiprināšanā paredz, ka pirms apstiprināšanas atbildīgā persona ir pārliecinājusies par ievadīto datu precizitāti.
Ar pildspalvu papildinājumi nedrīkst tikt veikti! DLUV tiek sagatavotas un apstiprinātas tikai elektroniskā formātā projekta datu bāzē.
Nē, pašvaldības/VPII koordinatora pienākumos ir pārbaudīt vai dati ir ievadīti precīzi un vai DLUV ir apstiprināta.
DLUV drīkst apstiprināt tikai sākot no 15. datuma (piemēram, DLUV par decembri datu bāzē varēs sākt apstiprināt tikai no 15. janvāra). Lūdzam DLUV apstiprināšanu visos saskaņošanas līmeņos veikt 3 dienu laikā.
Projekts PuMPuRS* aicina nevalstiskās organizācijas, kas darbojas jaunatnes jomā, pieteikties 4600 eiro lielam finansējumam jaunatnes iniciatīvas projektiem par atbalsta sniegšanu skolēniem ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku.
Ņemot vērā atziņu, ka jauniešu motivācijas veicināšana ir viens no šī laika izaicinājumiem, projektā PuMPuRS tika ieplānots atbalsts jaunatnes iniciatīvu projektiem, domājot ne tikai par finansējuma piešķiršanu, bet arī par jauniešu savstarpējo sadarbību, kas veicinātu motivāciju mācīties.
Pašvaldību saraksts, kurās šobrīd ir izsludināta pieteikšanās jaunatnes projektiem: http://www.pumpurs.lv/lv/jaunatnes-projekti-pasvaldibu-kontaktpersonas
Jaunatnes iniciatīvu projektu konkursa mērķis ir palielināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamo motivāciju turpināt izglītību un veicināt viņu aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē.
No 2019. gada 30. jūnija līdz 2020. gada 30. decembrim tika realizēts Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”. Projekta ietvaros realizētas 3 pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas:
Programmu mērķauditorija bija vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu pedagogi visā Latvijas teritorijā. PKPP tika novadītas dažādu novadu izglītības pārvaldēs, pamatskolās, vidusskolās, tehnikumos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Kuldīgā, Gulbenē, Jēkabpilī, Zasā, Valdemārpilī, Dobelē, Iecavā, Alsungā, Jaunjelgavā Aizkrauklē, Neretā, Biržos, Mērsragā, Jelgavā, Dagdā, Gulbenē.
Katra pedagogu PKPP tika novadīta 15 reizes, kopumā – 45.
Sociāli emocionālās audzināšanas loma priekšlaicīgās mācību pārtraukšanas mazināšanā izglītības iestādē programmas mērķis bija pedagogu sociāli emocionālo prasmju attīstīšana, ar nolūku veicināt sociāli emocionālo mācīšanos skolās ar nespecifiski profilaktisku ievirzi mentālās veselības veicināšanai, tomēr reaģējot uz pandēmijas sekām un izaicinājumiem profesionālā un personiskā līmenī, tika ņemta vērā pedagogu mentālās veselības atbalsta nepieciešamība un reaģēts uz to programmas ietvaros.
Programmas ietvaros tika sniegts atbalsts, uzklausītas pedagogu grūtības, kā arī kopīgi meklēti veidi, kā veidot robežas starp profesionālo un personīgo dzīvi strādājot mājās, kā līdzsvarot savas un citu vajadzības un kā parūpēties par sevi ikdienā. Programma arī veicināja izpratni, ka pedagogi sava kolektīva ietvaros var būt atbalsts viens otram un šis atbalsts ir būtisks ārējs resurss iekšējo resursu stiprināšanā.
Mācību programmas satura galvenie stūrakmeņi:
2020. gadā programmā “PuMPuRS” tika īstenotas 15 profesionālās kompetences pilnveides programmas “Darbs jaunatnes jomā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešiem", kurās kopā piedalījās 318 dalībnieki – jaunatnes darbinieki, jauniešu atbalsta personas, pedagogi un citi izglītības jomas pārstāvji. Mācību mērķis bija veicināt jaunatnes darbinieku, jaunatnes lietu speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku veiksmīgāku sadarbību un attīstīt to kompetences darbam ar PMP riska grupas jauniešiem viņu mācību motivācijas paaugstināšanā. Mācību programma bija veidota kā neformālās izglītības process, apskatot vairākas psiholoģijas teorijas, nodrošinot iespēju analizēt pieredzes un iekļāva tēmas:
2021. gada 5. februāris
Sākot ar 8. februāri skolēniem būs iespēja saņemt konsultatīvo atbalstu klātienē arī projekta PumPuRS ietvaros. Šādu lēmumu 5. februārī apstiprinājusi valdība. Īpaši svarīgi šobrīd ir uzrunāt tos skolēnus, kuriem ir nepieciešams psihoemocionāls atbalsts un sniegt viņiem palīdzību, lai mazinātu gan priekšlaicīgus mācību pārtraukšanas riskus, gan mazinātu attālināto mācību negatīvo ietekmi uz skolēnu mentālo veselību, grūtībām mācīties, šobrīd esošo nomāktību un depresiju, vientulības un pamestības sajūtu, bezmiegu, trauksmi un panikas lēkmes.
Laikā, kad skolās nenotiek mācības klātienē, skolotāji un skolēni ir pakļauti ilgstošai neziņai par to, kad un kā varēsim atgriezties mācīties klātienē, svarīgi identificēt galvenās problēmas un meklēt iespējamos risinājumus.
Tiešsaistes vebinārā aktualizēsim jautājumus par attālināto mācību lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīti gan ar iekšējo sadarbību skolā, gan sadarbību starp skolu un vecākiem. Pievērsīsimies sarunas nozīmei un konsultatīvā atbalsta iespējām attālināto mācību laikā, kā arī meklēsim atbildes uz jautājumiem – kā šajā laikā skolotājs var runāt ar skolēnu, kurš mācās attālināti, kā var viņu motivēt, uzmundrināt un atbalstīt.
Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem runāsim piektdien, 2021. gada 29. janvārī, plkst. 16.00
Vebinārā aicinām piedalīties skolotājus, skolu vadības pārstāvjus un citus interesentus.
Šobrīd ir jāpārdomā galvenie uzsvari, vai uzdevumu vietā nav svarīgāk ar bērnu parunāt, lai noskaidrotu, kā skolēns jūtas. Sevišķi svarīgi tas ir tad, ja skolēns darbā attālināti nepiedalās – nesūta uzdevumus, nepieslēdzas attālināti organizētām stundām, nav sazvanāms.
Vebinārā piedalās:
Lai gan ārkārtējās situācijas ierobežojumi ir veikuši korekcijas arī projekta SAM 8.3.4. “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” PuMPuRS īstenošanā, un atbalsta pasākumus izglītojamiem un skolotājiem klātienē līdz ārkārtējās situācijas beigām nav iespējas nodrošināt, joprojām ikvienai izglītības iestādei, kura ir iesaistījusies projektā, ir iespēja atbalstīt skolēnus un skolotājus.
Šobrīd ir aktualizējušās emocionālās problēmas gan skolēniem, gan vecākiem, gan skolotājiem. Lai situāciju normalizētu, nepieciešama visu pušu iesaiste.
Projekta ietvaros ir pieejams atbalsts gan izglītojamiem, gan pedagogiem. Skolēniem Projektā ir pieejams gan konsultatīvais, gan ekonomiskais atbalsts. Lai realizētu projekta konsultācijas attālināti un tās būtu iespējams attiecināt, nepieciešams direktora rīkojums par konsultāciju organizēšanu attālināti.
Rīkojumā norāda:
Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu 8. janvārī plkst. 14.00–16.00 rīko informatīvu tiešsaistes semināru par aktualitātēm 2020./2021. mācību gada 2.semestrī.
Seminārā aicinām piedalīties: Pašvaldību izglītības vadītājus, izglītības iestāžu vadības pārstāvjus un pedagogus.
Darba kārtība:
Sākoties ārkārtējai situācijai pavasarī, projekta aktivitātes uz laiku tika pārtrauktas, jo Ministru kabineta noteikumi paredzēja visa veida izglītības procesa klātienes formā īstenošanu pārtraukt, ņemot vērā potenciālos Covid-19 izplatīšanās riskus. Arī 2020./2021. mācību gada 1. semestrī tiek iegūta jauna pieredze, lai sniegtu atbalstu tiem skolēniem, kuriem identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski.
Ko esam paveikuši 2020. gadā?
Sākoties projektam, 2017./2018. mācību gadā, atbalsta plāni tika izveidoti 6849 skolēniem. Noslēdzoties 2019./2020. mācību gadam, individuālo atbalsta plānu skaits pieauga līdz 44 000, sniedzot atbalstu vairāk nekā 23 000 skolēnu.
2019./2020. mācību gada 1. semestrī tika izveidoti 10 077 individuālā atbalsta plānu, 2019./2020. mācību gadā projektā kopumā bija iesaistījušās 507 izglītības iestādes, no tām 33 profesionālās izglītības iestādes. Projekta pirmajā darbības gadā atbalsta sniegšanā bija iesaistījušās tikai 49 pašvaldības, 2019./2020. mācību gada noslēgumā to skaits bija teju dubultojies - 94.
Ir iesākusies pēdējā mācību nedēļā šī mācību gada 1.semestrī. Tā norisi būtiski ietekmējusi valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, ierobežojumi, kas saistīti arī ar mācību norisi klātienē. Tomēr, ņemot vērā jau pavasarī iegūto pieredzi, arī rudenī projekta ietvaros ikvienam skolēnam, kuram tika izveidots individuālā atbalsta plāns, lai saņemta atbalstu, tas tika nodrošināts, atbilstoši skolas iespējām.
Esošajos apstākļos mācību motivāciju būtiski ietekmē mācīšanās situācija. Lai skolēns iegūtu nepieciešamās zināšanas, sevišķi svarīgs ir individuāls atbalsts skolēniem, kuri vēl pirms ārkārtējās situācijas saskārās ar dažādām mācīšanās grūtībām. Tāpat, nedrīkst aizmirst, ka situācijā, kad ikvienu skolēnu un skolotāju ietekmē dažādie ierobežojumi un nosacījumi, kopējā mācīšanas un mācīšanās spēja ir jāstiprina meklējot dažādus atbalsta mehānismus. Un nozīmīgi, ka atbalsta mehānisms darbojas kompleksi – skola-skolotājs-vecāki-skolēns.Ja kāds no posmiem šajā sadarbības mehānismā ir nepilnvērtīgs, tad motivācijas noturēšana un vajadzības gadījumā stiprināšana nesniedz vēlamo rezultātu.
