IAP-12. Kā dzēst un labot individuālā atbalsta plānu (IAP) projekta datu bāzē?
Pieejamo funkciju skaidrojumi:
ESF projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001
Pieejamo funkciju skaidrojumi:
IAP sadaļā “Komentārs” jānorāda plānotais IAP sagatavošanas un uzraudzības stundu skaits uz semestri.
Ailē “Plānotais finansējums” katram IAP automātiski tiek pievienota maksimālā summa (6h*vienas vienības metodikas likme) par IAP sagatavošanu un uzraudzību (tai skaitā IAP izvērtējuma veikšanu) pēc vienas vienības metodikas. Lūgums ievērot proporcionalitāti izmaksām starp atbalstu izglītojamajam un plāna administrēšanas izmaksām – plāna ievadītājam.
Provizoriski noteiktu summu uz visu IAP īstenošanas laiku (semestra ietvaros). Ekonomiskā atbalsta pasākumiem, sagatavojot atbalsta pasākuma kartiņu, atbildīgo pedagogu norādīt nav obligāti.
Faktisko datumu, kad izglītojamā vecāka/aizbildņa vai pilngadīga izglītojamā piekrišanas veidlapa ir tikusi parakstīta.
Nē, IAP nav jāparaksta. Parakstīt nepieciešams vecāku/aizbildņa vai pilngadīga izglītojamā piekrišanas veidlapu, ko nepieciešams veikt pirms katra semestra IAP sagatavošanas. Vecāku/aizbildņa un pilngadīgā izglītojamā piekrišanas veidlapas pieejamas projekta mājas lapas sadaļā “Partneriem”.
IAP īstenošanu var uzsākt pēc izglītības iestādes vadītāja apstiprinājuma saņemšanas projekta datu bāzē.
Ja IAP tiek izdrukāti, tad tie kopā ar vecāku/aizbildņa vai pilngadīgā izglītojamā piekrišanas parakstu veidlapām tiek glabāti atbilstoši projekta lietu nomenklatūrai izglītības iestādē.
Nē, tā nav obligāta prasība.
Nē, katra IAP sagatavošanu un uzraudzību veic viens atbildīgais. Stundas par IAP sagatavošanu un uzraudzību netiek dalītas uz vairākām personām.
Kādas ir iespējas palīdzēt jauniešiem pārvarēt grūtos pusaudža gadus, kā attiekties pret Kalna svētības kopienā Bruknas muižā īstenoto pusaudžu pāraudzināšanu, “Latvijas Avīzes” redakcijā diskutēja Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs N. Kostantinovs, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, psiholoģe, Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā projekta “Pumpurs” vecākā eksperte Kristīne Jozauska un Saeimas deputāte Janīna Kursīte.
“Jebkura diskusija par uzvedības traucējumu mazināšanu, kas vispirms nerunā par ģimeņu stiprināšanu, jēgpilnām pārmaiņām skolu sistēmā un ekonomiskiem uzlabojumiem sabiedrībā, riskē drīzāk kļūt kaitējoša, nevis palīdzoša. Pats pusaudzis ir pēdējais elements ķēdē,” tā portālā “Satori” rakstā “Bruknas muižas terapija” pauda Nils Konstantinovs.
Vai pasaulē ir kāda valsts, kurai izglītības un sociālekonomisko politiku izdevies veidot tā, lai nerastos šie “grūtie pusaudži”?
N. Konstantinovs: Pilnībā šo problēmu atrisināt droši vien nav izdevies nevienai valstij. Daļēji problemātiska uzvedība saistīta ar pusaudžu vecumposma attīstību, tātad kaut kādā veidā problemātiska uzvedība izpaudīsies vienmēr.
Šodien atcerēsimies, ka skolotājs IR īpašs. Bez īstā skolotāja neviens no mums savā dzīvē nebūtu ticis uz priekšu. Tāpat arī šobrīd. Mums visiem kopīgi ir jāstrādā un jāpalīdz tiem bērniem un jauniešiem, kuri ir saskārušies ar dažādiem mācību pārtraukšanas riskiem.
Lai skolotāju dienas prieks šodien ar Jums!
Projekta ietvaros ir sagatavots videomateriāls par Konsultatīvā atbalsta (KA) veidlapas aizpildīšanas kārtību KA sniedzējiem.
Mācību mērķis ir veicināt jaunatnes darbinieku, jaunatnes lietu speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku veiksmīgāku sadarbību un attīstīt to kompetences darbam ar PMP riska grupas jauniešiem viņu mācību motivācijas paaugstināšanā.
Mācību dalībnieki – jaunatnes darbinieki, jaunatnes lietu speciālisti un izglītības darbinieki. Dalībnieki mācībām tiek aicināti pieteikties veidojot vienas pilsētas/pagasta/ pašvaldības/novada mācību pāri, lai kopīgi veicinātu izpratni par darbu ar PMP riska jauniešiem, uzlabotu savas kompetences un izstrādātu turpmāko rīcības plānu.
Oktobrī mācības notiks Rīgā, Aglonā, Bauskā, Alojā un Rēzeknē.
Mācības:
Priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku izvērtēšana ir kļuvusi par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, jo nereti visgrūtāk ir ieraudzīt to patieso vajadzību, kas slēpjas zem bērnu un jauniešu uzvedības, attieksmēm un rīcības. Sākoties jaunajam mācību gadam, arvien biežāk sastopamies ar situācijām, kad skolotājiem un atbalsta personām ir grūti noteikti atbilstošus atbalsta pasākumus un sagatavot Individuālā atbalsta plānus.
Projekts ir sagatavojis atbalsta materiālus arī skolotājiem, atbalsta personām un citiem speciālistiem, kuri piesaistīti atbalsta sniegšanā skolēniem, kuriem tiek identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski.
Viens no svarīgākajiem - Metodoloģiskās vadlīnijas! Tajās atradīsiet visu - instrukcijas, padomus un aprakstus.
Vadlīnijas pieejamas ŠEIT: http://www.pumpurs.lv/sites/default/files/2020-08/VADLINIJAS_2020.pdf
Īpašu uzmanību vēlamies pievērst arī:
"Kas ir priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jaunieši? Kā atbalstīt un motivēt šos jauniešus? Kā mainīt vai uzlabot esošo situāciju?"
Noteikti meklējot jaunas darbības metodes un SA-DAR-BO-JO-TIES!
Aicinām pieteikties divu dienu (12 ak.stundas) mācībām “Darbs jaunatnes jomā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešiem”, kuras notiks:
Pieteikšanās anketas jāaizpilda katram mācību dalībniekam.
Projekts PuMPuRS Latvijā ir pirmais visaptverošs nacionāla mēroga projekts, kas, pirmkārt, indivīda līmenī risina ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistītus jautājumus, un, otrkārt, velta nozīmīgu uzmanību arī sabiedrības izglītošanai un informēšanai, vēsta 2019./2020. mācību gadā veiktā PuMPuRS Starpposma pētījuma viens no galvenajiem secinājumiem, uzsvaru liekot uz projekta komponentēm, kas ir nozīmīgas ne tikai PMP risku mazināšanai, bet to potenciāls ir izmantojams arī izglītības satura reformas ieviešanai, īpaši, iekļaujošās izglītības attīstībai.
Trīs mācību gadu laikā, kopš projekts tiek īstenots, sešas reizes ir pieaudzis izveidoto individuālo atbalsta plānu skaits. 2017./2018. mācību gadā atbalsta plāni tika izveidoti 6849 skolēniem. Šobrīd, noslēdzoties 2019./2020. mācību gadam, individuālo atbalsta plānu skaits ir pieaudzis līdz 44 000, sniedzot atbalstu vairāk nekā 23 000 skolēnu.
Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, jeb PuMPuRS ietvaros tika īstenots nozīmīgs starpposma pētījums ar mērķi noskaidrot līdz šim sasniegtos rezultātus, izzināt projekta ietekmi uz izglītojamajiem un citām mērķa grupām, kā arī izzināt iesaistīto pušu viedokļus par projekta līdzšinējo ieviešanas gaitu, identificēt kavējošos un sekmējošos faktorus, kā arī citus aspektus, kas ir nozīmīgi gan sekmīgai projekta ieviešanai atlikušajā projekta periodā, gan projekta rezultātu ilgtspējai.
Ar starpposma pētījuma rezultātiem vari iepazīties ŠEIT.
"Kas ir priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jaunieši? Kā atbalstīt un motivēt šos jauniešus? Kā mainīt vai uzlabot esošo situāciju?"
Noteikti meklējot jaunas darbības metodes un SA-DAR-BO-JO-TIES!
Divu dienu (12 ak. stundas) mācības “Darbs jaunatnes jomā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešiem”, kuras notiks 2020. gada 29. un 30. jūnijā Rīgā, Ieriķu ielā 43A, (NVO namā).
Mācību mērķis: veicināt jaunatnes darbinieku, jaunatnes lietu speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku veiksmīgāku sadarbību un attīstīt to kompetences darbam ar PMP riska grupas jauniešiem viņu mācību motivācijas paaugstināšanā.
Mācību dalībnieki – jaunatnes darbinieki, jaunatnes lietu speciālisti un izglītības darbinieki. Dalībnieki mācībām tiek aicināti pieteikties veidojot vienas pilsētas/ pagasta/ pašvaldības/ novada mācību pāri, lai kopīgi veicinātu izpratni par darbu ar PMP riska jauniešiem, uzlabotu savas kompetences un izstrādātu turpmāko rīcības plānu.
Pieteikšanās anketa: jāaizpilda katram mācību dalībniekam https://bit.ly/PumpursJD1_29_30_06
Mācību vadītāji - Zane Veinberga, Rudīte Muraševa, Ginta Salmiņa.