Skolotājam kuģis ir jānotur, jo tajā ir gan bērni, gan vecāki
Pedagogs šobrīd ir enkurs – kas „kuģi” (skolniekus un to vecākus) notur „ūdenī” (attālinātajās mācībās), tēlaini esošo situāciju, kad visa Latvija māca un mācās mājās, raksturo Inga Remerte, kura vēl pirms ārkārtējās situācijas sākšanās uzsāka supervīziju vadīšanu projekta PuMPuRS ietvaros.
Sākoties ārkārtējai situācijai valstī, būtiski mainījās arī mācību process. No ierastajām klātienes nodarbībām skolā, visiem nācās pārkārtoties un attālināto mācību režīmu. Šajā situācijā, ātrāk kā citas reizes, nācās iepazīt vēl līdz galam neizpētīto digitālo rīku pasauli, risināt jautājumus par mācību organizēšanu, kad tā notiek mājās, kā arī noturēt tos skolēnus, kuriem arī ierastajā režīmā mācību motivācijai bija nepieciešama papildu uzmanība un atbalsts.
Projekta PuMPuRS darbība tika uz laiku apturēta, jo atbalsts, kas tiek sniegts projekta ietvaros, paredz individuālās konsultācijas klātienē. Šis process ir pārkārtots un skolotāji, kuri sniedza atbalstu skolēniem, šobrīd to dara attālināti.
Atbildība šobrīd gulstas gan uz vecāku, gan skolotāju pleciem, ir jāspēj atrast piemērotākais veids un attālināto mācību īstenošanas sistēma, kas palīdz apgūt nepieciešamo mācību vielu, vienlaikus pieņemot tik dažādās situācijas Latvijas ģimenēs. Vai kādas puses ieguldījumu šobrīd var vērtēt kā nozīmīgāku? Tā noteikti ir sadarbība.
