Vecāki pārāk bieži aizmirst, ka arī paši ir bijuši pusaudži
Vecāku lomu bērna dzīvē pārvērtēt nav iespējams. Iesākumā jau pats dzīvības došanas fakts, vēlākā laikā ieliktās vērtības un principi, ko bērns pārņem no vides, kurā ir audzis. Draugi un skola – tas viss nāk pēc tam. Daudz un bieži tiek atkārtota frāze “Vecāki ir bērnu spogulis”, kas reizēm tiek uztverta dažādi. Ir vecāki, kuri uzskata, ka viņi nav nekāds paraugs un bērniem no viņiem nav jāmācās, vien jāklausa uzdotie uzdevumi. Ir arī tādi vecāki, kuri tik ļoti cenšas rādīt labo piemēru, ka kādā brīdī saprot, ka ir pilnībā pazaudējuši savu spēju būt vecāki. Šādos brīžos attiecības ar bērniem kļūst par neefektīvu sistēmu, kurā dažādi elementi darbojas, taču nepilnīgi.
Uz jautājumu par svarīgāko vecāku un bērnu attiecībās LTV raidījuma "Klase" 5. sērijā stāstīja psihoterapeits Marka Jermaks, kurš ikdienā vada nodarbības arī pusaudžiem.
Mēdz būt ārkārtīgi daudz un dažādi iemesli, kāpēc vecākiem neizveidojas cieņpilnas un godīgas attiecības ar bērniem. Katram pieaugušajam ir bijusi arī sava bērnības pieredze, kurā viņš vai nu ir, vai nav saņēmis no vecākiem nepieciešamo atbalstu. Tur arī sākas mūsu kā vecāku spējas. Bērnībā.
“Ģimenes pieredzi izmainīt nevar. To var pārstrukturēt un pārformulēt. Var mainīt savu attieksmi. Bet atcelt to nevar. Ar to ir jāsadzīvo,” saka psihoterapeits.
